Pie jautājuma deputāti atgriezīsies otrdien, 27. februārī.
Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" komisijai tika nodoti 2014. gada decembrī. Likumprojektu parlamentā iesniedza "Saskaņas" deputāti – Valērijs Agešins, Jānis Urbanovičs, Ivans Ribakovs, Andrejs Elksniņš un Sergejs Potapkins.
Komisija izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā to nav virzījusi.
Par likumprojektu Saeimas komisijai sniegta virkne atzinumu. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) komisiju informējis, ka, "atzīstot pareizticīgo un vecticībnieku konfesijas reliģiskos svētkus par valsts svētkiem, tiks radīts precedents, ka valsts atzīst ne tikai valsts svētkus, kas ir domāti visai sabiedrībai, bet arī reliģisko organizāciju reliģiskos svētkus, tādējādi pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmes 99. pantā noteikto valsts un baznīcas atdalītības principu un 91. pantā noteikto vienlīdzības principu".
Pret grozījumiem iestājas arī Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), kas vērsusi uzmanību, ka katra papildu brīvdiena par 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, kas nozīmētu IKP samazinājumu par 0,4% gadā.
Savukārt tā brīža Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis norādīja, ka vidēji vienas papildu brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no IKP, "līdz ar to šādas brīvdienas ieviešanai jābūt pamatotai".
Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) rakstiski pauda komisijai bažas, jo "visbūtiskāk papildu svētku dienas noteikšana varētu ietekmēt ražošanas un būvniecības nozares". Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem papildu svētku dienas noteikšana būtu negatīva ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem astoņu miljonu eiro apmērā.
Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka (iepriekš – Korna) uzsvēra, ka papildu svētku diena varētu tikt pozitīvi vērtēta no ģimenes un darba dzīves apvienošanas aspekta, tomēr ir jāņem vērā FM, EM un LDDK viedoklis.
Tikmēr Kultūras ministrija ieteica izvairīties no "svētku sadrumstalošanas", lai dažādās reliģiskās konfesijās neraisītu diskusiju par citu ticīgo grupu interesēm, rosinot vienu un to pašu svētku atzīmēšanu dažādos datumos.
Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) vērsa komisijas uzmanību, ka papildu svētku diena rada finansiālo ietekmi uz valsts apmaksāto veselība aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, jo medicīnas personālām svētku dienā ir jānodrošina piemaksa 100% apmērā. Piemēram, 2016. gadā stacionārajām ārstniecības iestādēm būtu nepieciešami papildu vairāk nekā 200 tūkstoši eiro.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība norādīja, ka no darbinieku viedokļa papildu brīvdiena ir vērtējama pozitīvi.
Saskaņā ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" Ziemassvētki Latvijā kā svētku dienas ir noteikti 24.,25. un 26. decembrī. Ziemassvētki, kurus pareizticīgie un vecticībnieki svin 7. janvārī, nav šajā likumā noteikti kā svētku diena.
Kopumā Latvijā ir aptuveni 400 000 pareizticīgo un vecticībnieku, rakstīts likumprojekta anotācijā.
Iepriekš parlaments vairākkārt noraidīja līdzīgas ieceres.