Piemiņas stēlā iemūžināta franču un poļu karavīru brālība

Piemiņas stēlā iemūžināta franču un poļu karavīru brālība

Laucesas kapos 26. augustā atklāta memoriālā stēla poļu karavīru atdusas vietā – par godu Polijas armijas 1. tanku pulka franču un poļu cīņu biedriem, kas krita 1919. gada 27.–28. septembrī kaujā pie Daugavpils.

Stēlas uzstādīšanas iniciatīva tapa vairāku pušu sadarbībā: franču organizācijas „Souvenir Français” Latvijas pārstāvniecības, Francijas Republikas un Polijas Republikas vēstniecībām, Augšdaugavas novada pašvaldības un biedrības „Latvijas Poļu Savienība”.

 

„Souvenir Français” ir Francijas valsts 1887. gadā dibināta organizācija, kurai 1906. gadā piešķirts sabiedriska labuma statuss. Tās mērķis ir godināt un pieminēt visus franču vai citu tautību karavīrus, kuri ir krituši par Franciju.

 

Sākotnēji 1917. gadā Polijas armija tika veidota, organizēta, apbruņota un apmācīta Francijā. Dodoties uz Poliju, armijas sastāvā bija 70 000 karavīru, 10 000 zirgu, 18 lidmašīnu un 120 tanku. Šie tanki veidoja pirmo tanku vienību Polijas armijā. Ierašanās dienā Polijas teritorijā 1919. gada 17. jūnijā I tanku vienībai bija 120 Renault FT-17 tanki, 34 franču virsnieki, 354 apakšvirsnieki un ierindnieki, kā arī 11 poļu virsnieki, 442 apakšvirsnieki un ierindnieki.

 

Poļu spēki 1919. gada augusta beigās devās uzbrukumā Daugavpilij, kas atradās lielinieku gūstā, taču mēģinājumi ieņemt Grīvu un Dinaburgas cietokšņa tilta nocietinājumu bija nolemti neveiksmei un neļāva poļu spēkiem šķērsot upi. 27. un 28. septembrī pateicoties 20 tankiem no II tanku vienības, ko komandēja franču kapteinis Dufūrs, tika ieņemts nocietinājums, kas aizsargāja ieeju uz dzelzceļa tiltu. Franču tankiem bija noteicoša loma okupantu padzīšanā no kreisā Daugavas krasta, kas ļāva poļiem sagatavoties ziemas ofensīvai. Latgalē krita vairāk nekā 600 Polijas karaspēka karavīru. Laucesas kapos atdusas 65 kritušie poļu karavīri. Par Lauceses kapiem rūpējās Daugavpils valsts J. Pilsudska poļu ģimnāzijas administrācija un skolēni.

 

Piemiņas stēla ir cieņas apliecinājums franču un poļu karavīru ieroču brālībai, kas turpmāk sadarbībā ar jaunizveidoto Latvijas armiju (1920. gada 3. janvārī) radīja iespēju atbrīvot Daugavpili un atdot Latgali Latvijai. Stēlas autors ir Daugavpils tēlnieks Romualds Gibovskis.

 

Stēlas atklāšanas pasākumā piedalījās Francijas Republikas vēstnieks Latvijā Manuels Lafons Rapnuijs, Polijas Republikas vēstniecības Rīgā vadītājs, pilnvarotais lietvedis Tomašs Šeratičs, Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts un izpilddirektors Pēteris Dzalbe, franču un poļu diplomāti, karavīri un Latvijas Poļu Savienības pārstāvji.

 

Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts nosauca stēlas atklāšanu par lielu notikumu un pateicās visiem, kas izveidojuši šo memoriālu: “Mēs dziļā pateicībā un cieņā atklājām šo stēlu, kas apliecina Polijas un Francijas karavīru vienotību, drosmi, apņēmību un cīņas sparu. Te vēsturiskie notikumi 1919. gadā apliecina, ka kopā cīnījās gan latvieši, gan poļi, gan franči, un tās bija apliecinājums tam, ka lielas uzvaras mēs varam paveikt tikai kopā. Pateicoties tam, tika atbrīvota Daugavpils, un Latgale tika pievienota brīvajai Latvijai. Tās bija pierādījums visai Eiropai, ka šādā vienotībā mēs varam izcīnīt lielas uzvaras. Šīs vienotības piemērs ir ļoti svarīgs arī šodien.”

 

Francijas Republikas vēstnieks un Polijas Republikas vēstniecības Rīgā vadītājs uzsvēra Eiropas Savienības sabiedroto vienotības aktualitāti – laikā, kad pavisam blakus Latvijas un Polijas robežām notiek kara darbības un atrodas liela agresorvalsts. Tikai kopā var pārvarēt kara agresiju, un vairāk nekā simts gadu vēsturiskie notikumi ir tam pierādījums.