– Kāda tomēr starpība starp piena dziedzeru ultrasonogrāfiju un mamogrāfijas izmeklējumu?

– Mamogrāfija – piena dziedzeru audu rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgenstarojumu. Šī uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi. Visām sievietēm vecākām par piecdesmit gadiem reizi divos gados valsts apmaksā mamogrāfijas izmeklējumu. Nacionāla veselības dienests nosūta uzaicinājuma vēstuli mamogrāfijas izmeklējumu veikšanai.

Statistika liecina, ka augstākminētajā vecuma periodā lielākai daļai sieviešu tiek diagnosticēts krūts vēzis. Neskatoties uz to, mamogrāfijas izmeklējuma rezultātā ne vienmēr ir iespējams atklāt krūts vēzi. Mamogrāfija ir skrīninga metode, kas ir lētākais veids kāda izmeklēt lielāku iedzīvotāju skaitu ar minimālākām izmaksām. Šāda izmeklējuma laikā katram pacientam tiek veltīts minimums laika. Daži patoloģiski veidojumi un izmaiņas mamogrammas laikā var būt slikti redzamas vai grūti atpazīstamas. Blīvu piena dziedzeru gadījumā, kad daudz kanālu, dziedzeru, šķiedraudu un maz taukaudu, dažādu audzēju veidu atklāšana mamogrāfijas rezultātā nav iespējama. Visplašāko informāciju var iegūt var izmantojot ultraskaņas metodi.

Daudzi pētījumi liecina, ka, lai atklātu krūts vēža simptomus sākuma statdijā, kas ir neredzami mamogrammas laikā, papildus tai ir jāizmanto ultraskaņa. Manuprāt, katram no šiem izmeklējumiem ir vairākas priekšrocības un trūkumi, tāpēc uzskatu, ka viņi papildina viens otru nevis uzskatāmi par savstarpēji izslēdzošiem. Ieteicams veikt gan mamogrāfiju, gan ultraskaņas izmeklējumus. Mūsdienās, kad saslimšana ar krūts vēzi ir kļuvusi ļoti izplatīta, veikt šādus izmeklējumus ir ļoti nozīmīgi, jo tas ļauj noteikt slimību sākuma stadijā, kas nodrošina veiksmīgu ārstēšanu.

– Kas ietekmē Jūsu izvēlēto izmeklēšanas metodi?

– Izvēlētā izmeklēšanas metode atkarīga no katras konkrētas situācijas. Pirmkārt, lai apstiprinātu vai izslēgtu diagnozi krūšu pārbaude veicu manuāli. Ja sieviete ir vecāka par 50 gadiem, un viņai noteikta profilaktiska pārbaude (saņemta vēstule), labākā metode ir mamogrāfija. Ja mamogramma atklāj dažas izmaiņas, ārsts var nosūtīt uz ultraskaņas izmeklējumu, lai iegūtu plašāku informāciju. Un tas ir vispareizākais ārsta lēmums. Sievietēm, kas jaunākas par 40 gadiem un kuras dodas pie ārsta ar konstatētām jebkurām izmaiņām piena dziedzeros (ieskaitot grūtniecības laikā, nozīmēju ultraskaņas izmeklējumu. Tas ir saistīts ar to, ka jaunībā ir ļoti iespējams, ka izmaiņas krūtī saistītas ar cistisko fibrozi vai fibroadenomu, kas ir precīzi nosākams izmantojot ultraskaņu. Izmantojot ultraskaņu atšķirt audzēju no cistas ir daudz vieglāk. Turklāt jaunām sievietēm krūts dziedzeri ir stingrāki un mamagrāfijas rezultātā atklāt pataloģiju ir daudz grūtāk.

Savā ārsta praksē es biežāk izmanto ultraskaņu. Man patīk šī izmeklēšanas metode, jo tā ir ļoti informatīva metode, neinvazīva un nesāpīga procedūra. Pateicoties tam, ka to var nekaitējot veselībai izmantot atkārtoti, tāpēc šī metode tiek plaši izmantota krūšu slimību diagnosticēšanai. Turklāt šī metode var tikt izmantota arī grūtniecības un zīdīšanas laikā.

Latgales medicīnas centrā kopā ar mani pacientus pieņem ultraskaņas diagnostikas speciālists, kas dot iespēju uzreiz uz vietas veikt krūts ultraskaņu.

– Kādi speciālisti veic piena dziedzeru ultraskaņu?

– Parasti to veic ārsti-radioloģi. Latgales medicīnas centrā krūts ultraskaņas izmeklējumus ar mūsdienīgu iekārtu veic pieredzējis radiologs Aija Ignatova. Izmeklējuma kvalitāte galvenokārt atkarīga no iekārtas kvalitātes un speciālista pieredzes.

–Kādiem simptomiem jāpievērš uzmanība? Kad jāgriežas pie ārsta?

– Šobrīd krūts vēzis joprojām ir visizplatītākā slimība sieviešu vidū. Šīs slimības dēļ daudzas pacientes mirst. Daļa no tām varētu izveseļoties, ja krūts vēzis tiktu savlaicīgi konstatēts.

Visbiežāk – 70% gadījumu – krūts vēzi pacientes konstatē pašapsekošanas rezultātā vai konsultācijas laikā pie ginekologa. Es ieteiktu sievietēm ik mēnesi pēc mēnešreizēm apskatīt un aptaustīt krūti. Mājas diagnostiku labāk veikt, mazgājoties dušā vai vannā. Jo agrāk tiek konstatēta slimība un jo mazāks ir audzējs, jo vairāk izredžu to uzveikt. Taču jāsaprot, ka pašapsekošanas rezultātā konstatētais audzējs visbiežāk ir 2-3 cm liels, tādēļ nav jāpaļaujas tikai uz sevi, mūsdienās pastāv dažādas diagnostikas metodes, kuras konstatē krūts vēzi un tā sākotnējas pazīmes. Konsultējieties ar ārstu, kurš ieteiks optimālāko izmeklējuma veidu – piena dziedzeru mamogrāfiju vai ultrasonogrāfiju. Sākotnējai diagnostikai, ja nav simptomu, visbiežāk nozīmē ultrasonogrāfiju.

Nekavējoties jāgriežas pie ārsta šādos gadījumos:

• izdalījumi no krūtsgala;

• izmaiņas krūts izmērā vai krāsā;

• piena dziedzeru simetrijas pazušana;

• krūts ādas vai krūtsgala apsārtums;

• krūtsgala jutīgums vai sāpes.

– Ko Jūs novēlētu sievietēm? Kā pasargāt sevi no krūts vēža?

– Pēdējo gadu laikā krūts vēzis kļuvis par onkoloģisko slimību līderi pasaulē. Krūts vēža ārstēšanas jautājums ir viens no aktuālākajiem. Jebkuras slimības gadījumā vieglāk ir parūpēties par profilaksi, nekā ārstēt to. Un īpaši tas attiecas uz krūts vēzi. Tādēļ piena dziedzeru profilakse ir ļoti svarīga. Mīliet sevi un rūpējieties par savu veselību!

Ārsts-onkologs Vladimirs Sorokins un radioloģe Aija Ignatova pacientus pieņem Latgales medicīnas centrā, Rīgas ielā 20, Daugavpilī. Pierakstīties var pa tālr.25251010.

Onkologa konsultācija maksā 18 eiro, piena dziedzeru ultrasonogrāfija – 20 eiro.

Priecāsimies jums palīdzēt un darīsim to ātri, kvalitatīvi un konfidenciāli!