 |
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, līdztekus skolas piederumu un apģērba iegādei svarīgi padomāt arī par bērna fizisko labsajūtu. Daugavpils reģionālās slimnīcas fizioterapeite Jekaterina Vasiļjeva skaidro, kā pareizi izvēlēties skolas mugursomu, iekārtot ergonomisku darba vietu mājās un nodrošināt bērnam pietiekami daudz kustību ikdienā.
Par to, kam vecākiem būtu jāpievērš uzmanība pirms jaunā mācību gada un mācību laikā, stāsta Daugavpils reģionālās slimnīcas fizioterapeite Jekaterina Vasiļjeva.
Kam vecākiem būtu jāpievērš uzmanība, gatavojot bērnu jaunajam mācību gadam, raugoties no fizioterapeita viedokļa?
“Kā fizioterapeite es pievērstu uzmanību trim lietām – mugursomai, darba vietai mājās un kustību daudzumam dienas laikā. Visu pārējo zināmā mērā var uzskatīt par šo trīs lietu sekām.
Vasarā bērni daudz kustas, viņu ikdiena ir daudzveidīga un aktīva. Septembrī sākas mācību gads, bērni apsēžas skolas solos un pavada sēžot piecas līdz septiņas stundas. Protams, jaunāko klašu skolēnu un jo īpaši pirmklasnieku ķermenis šādai slodzei uzreiz nebūs gatavs. Tāpēc var parādīties pirmās sūdzības: “Mammu, man sāp mugura, kakls.” Pirmajos mācību mēnešos vecākiem tam vajadzētu būt gataviem.
Savam kontrolsarakstam es noteikti pievienotu arī apavu pārbaudi. Vasaras laikā bērna pēda var būt izaugusi, un, ja skolas apavi iegādāti vasaras sākumā, vecākiem var izrādīties pārsteigums, ka bērns no jaunajiem apaviem jau ir izaudzis.
Tāpat nepieciešams pārbaudīt redzi. Ja bērns slikti redz skolas tāfeli, viņš ar visu ķermeni tieksies tai tuvāk. Pleci kļūst noapaļoti, veidojas nepareiza stāja, pasliktinās koncentrēšanās un uzmanība.”
Kā pareizi izvēlēties skolas mugursomu? Kā to pareizi nēsāt un kādas kļūdas tiek pieļautas visbiežāk?
“Galvenais zelta likums – mugursoma kopā ar visu tās saturu nedrīkst svērt vairāk par 10% no bērna ķermeņa svara. Tas nozīmē, ka tad, ja bērns sver 30 kilogramus, viņa mugursomai kopā ar grāmatām, burtnīcām un pārējām lietām nevajadzētu svērt vairāk par trim kilogramiem.
Starptautiskajās rekomendācijās tiek pieļauti 10–15% no skolēna ķermeņa svara, taču, ja runājam par jaunāko klašu skolēniem, es tomēr ieteiktu pieturēties pie zemākās robežas. 2025. gadā veikti pētījumi septiņus gadus vecu bērnu vidū parādīja, ka tad, ja mugursomas svars sasniedza 15% no bērna ķermeņa svara, slodze uz pēdām sadalījās nevienmērīgi un mainījās pat bērna gaita.
Izvēloties mugursomu, noteikti neskatāmies uz zīmolu vai cenu. Skatāmies, kādas ir mugursomas lences – tām jābūt platām, aptuveni 5–7 centimetrus. Jāseko līdzi tam, lai skolēns abas lences nēsātu uz abiem pleciem.
Mugursomai obligāti jābūt ar stingru, ergonomisku muguras daļu un elpojošu virsmu, kas pielāgojas muguras formai un cieši pieguļ jostasvietai.
Mugursomu izvēlamies atbilstoši bērna muguras izmēram – tās augšdaļai nevajadzētu atrasties augstāk par plecu līniju, bet apakšdaļai – zemāk par jostasvietu. Vēlams, lai mugursomai būtu krūšu vai vidukļa siksna. Īpaši noderīgi tas ir jaunākiem bērniem, jo šāda siksna palīdz mazināt slodzi uz plecu joslu.
Vēlos arī atgādināt, ka pie skolas somas obligāti jāpievieno atstarotājs – piesardzība un drošība ir pirmajā vietā!”
Kā pareizi iekārtot skolēna darba vietu mājās? Kādam jābūt galda un krēsla augstumam un kā bērnam pareizi jāsēž?
“Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Uzreiz vēlos uzsvērt – mēbeles jāpielāgo bērnam, nevis bērns mēbelēm.
Virtuves galdi un pieaugušajiem paredzēti krēsli bērna darba vietai neder. Bērna kājas šādā gadījumā var nesniegties līdz grīdai, savukārt galds var atrasties gandrīz krūšu līmenī. Bērns sāks slīdēt uz leju, grozīties un ieņemt nepareizu sēdēšanas pozu. Un viņš to darīs nevis tāpēc, ka ir slinks, bet vienkārši tāpēc, ka viņam būs neērti.
Liela uzmanība jāpievērš krēslam, uz kura bērns sēž. Te princips ir vienkāršs – pēdām jābalstās uz grīdas. Ja kājas nesniedzas līdz grīdai, jāizmanto kāju paliktnis. Ceļgaliem jābūt saliektiem aptuveni 90 grādu leņķī, mugurai jābalstās pret krēsla atzveltni, īpaši jostasvietas daļā. Elkoņiem jāatrodas galda virsmas līmenī, lai pleci varētu būt atslābināti.
Tā kā bērni šajā vecumā aug ļoti strauji, es ik pēc pāris mēnešiem pārbaudītu “elkoņa likumu” – vai elkoņi joprojām atrodas galda virsmas līmenī.
Es ieteiktu iegādāties regulējamas mēbeles. Protams, tās ir ievērojami dārgākas, taču mācību gadu laikā šāds ieguldījums noteikti atmaksāsies.
Ja bērns mācībām izmanto planšetdatoru vai portatīvo datoru, jāseko arī ekrāna novietojumam – tā augšējai malai jāatrodas acu līmenī vai nedaudz zemāk un aptuveni izstieptas rokas attālumā no bērna.”
Kā ilgstoša sēdēšana skolas solā un mājās ietekmē bērna balsta un kustību aparātu?
“Bērna mugurkauls vēl tikai veidojas, tas ir daudz plastiskāks un ievainojamāks nekā pieaugušajam. Ja laikus pamanām kādus traucējumus vai problēmas, tās ir samērā viegli koriģēt.
Ilgstoša sēdēšana pati par sevi nav galvenā problēma. Problēma rodas nepareizas pozas dēļ – kad galva ir izvirzīta uz priekšu vai noliekta uz leju, pleci un mugura ir noapaļoti. Tas viss kopā rada muskuļu disbalansu.
Pētījumi liecina, ka pastāv tieša saistība starp laiku, ko bērni pavada sēžot pie ekrāniem, un sāpēm kakla un jostas daļā. Ja tam pievienojas vāji muguras un korsetes muskuļi, rezultātā var rasties sakumpusi stāja un ātra nogurdināmība.”
Kādus vienkāršus vingrinājumus bērns var veikt mājās vai skolā starp nodarbībām?
“Te neko pārsteidzošu nepateikšu – pats svarīgākais ir regularitāte. Viss vingrinājumu komplekss aizņems tikai divas līdz trīs minūtes, un ir labi šos vingrinājumus kopā ar bērnu pārvērst par spēli.
Piemēram, viens no vingrinājumiem – mēģināt aizsniegt griestus. Pieceļamies, nostājamies uz pirkstgaliem un stiepjam rokas pret griestiem. Atkārtojam 5–10 reizes.
Vēl viens vingrinājums ir apļveida kustības ar pleciem – 10 reizes vienā virzienā un 10 reizes pretējā. Īpaši noderīga ir kustība atpakaļ, jo tā palīdz atvērt krūškurvi un mazina sasprindzinājumu krūšu muskuļos.
Ir arī jautrs vingrinājums – “uztaisīt dubultzodu”. Lēnām ievelkam zodu uz iekšu un noturam šo pozīciju 5–7 sekundes. Atkārtojam 5–10 reizes. Tas ir lielisks vingrinājums gadījumos, kad galva ilgstoši tiek turēta izvirzīta uz priekšu.
Nedrīkst aizmirst arī par muguru – veicam noliekšanos, ķermeņa pagriezienus, skrienam uz vietas, lecam un pietupjamies.
Divas vai trīs reizes atkārtojam šos vingrinājumus un varam turpināt pildīt mājasdarbus. Atgādinu – pats galvenais ir regularitāte. Šādas kustību pauzes cenšamies ieviest ik pēc 30–60 minūtēm.”
Kādas pazīmes var liecināt, ka bērnam radušās problēmas ilgstošas sēdēšanas vai nepareizas slodzes dēļ? Kad būtu jāvēršas pie speciālista? Vai skolēnu profilaktiski vajadzētu vest pie fizioterapeita?
“Uzmanība jāpievērš, ja bērns regulāri sūdzas par sāpēm kaklā vai mugurā, īpaši vakaros. Tāpat – ja bērnam ir izteikti nepareiza stāja un viņš nevar iztaisnot muguru pat tad, kad viņam to palūdz, vai ir redzama asimetrija, aplūkojot kailu muguru, piemēram, viens plecs vai lāpstiņa atrodas augstāk par otru.
Jāpievērš uzmanība arī tad, ja bērns pastāvīgi berzē kaklu, grozās, nespēj mierīgi nosēdēt vai izvairās no fiziskām aktivitātēm.
Ja sūdzība ir vienreizēja, tas nav iemesls panikai, taču tas noteikti ir iemesls pārskatīt bērna darba vietas iekārtojumu.
Speciāli vest veselu un aktīvu bērnu pie fizioterapeita tikai profilakses nolūkā nav nepieciešams. Taču ir periods, kad speciālista skatījums ir īpaši vērtīgs arī tad, ja bērnam nav nekādu sūdzību, – tie ir straujas augšanas periodi.
Pirmais šāds periods ir aptuveni 6–7 gadu vecumā. Tieši šajā laikā biežāk kļūst pamanāmi stājas traucējumi un skolioze, lai gan pats bērns var neizjust nekādus simptomus.
Atsevišķs iemesls konsultācijai ar speciālistu ir tad, ja bērns nopietni nodarbojas ar kādu izteikti vienpusēju sporta veidu, piemēram, hokeju vai tenisu, vai arī ģimenes anamnēzē jau ir skoliozes gadījumi.”
Kādus trīs galvenos padomus Jūs dotu vecākiem pirms jaunā mācību gada?
“Pirmais un galvenais padoms – pirms mācību gada sākuma nosvērt bērna mugursomu kopā ar visu tās saturu un atcerēties, ka mugursoma jānēsā uz abiem pleciem, izmantojot abas platās lences.
Otrais padoms – ieviest 30 minūšu noteikumu. Ik pēc pusstundas, kad bērns pilda mājasdarbus, skatās multfilmas vai darbojas planšetdatorā, noteikti jāmaina poza un jāizkustas.
Trešais padoms – vienai stundai kustību dienā vajadzētu kļūt par tikpat pašsaprotamu ikdienas noteikumu kā zobu tīrīšana. Drošākais veids, kā to panākt, ir kustēties kopā ar bērnu, jo bērni pārņem savu vecāku ieradumus.”