Aizvadītā gada nogalē Slimību profilakses un kontroles centrs ziņoja par pieciem apstiprinātiem masalu gadījumiem.

Tomēr Ķūse pastāstīja, ka nu tie ir 11 gadījumi. Turklāt, ņemot vērā slimības salīdzinoši ilgo inkubācijas periodu, varētu tikt reģistrēti vēl jauni saslimšanas gadījumi, prognozēja mediķe.

Viņa arī norādīja, ka aizvadītajā nedēļā ir izrakstīts pēdējais no Latvijas Infektoloģijas centrā ārstētajiem masalu pacientiem. Kopumā tādu centrā bijuši astoņi. "Vai beidzamais šajā uzliesmojumā, grūti pateikt," piebilda Ķūse.

Kā ziņots, šie ir pirmie saslimšanas gadījumi ar masalām Latvijā pēdējo trīs gadu laikā.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs 2017.gada decembra pārskatā par masalu uzraudzības datiem ziņoja par 13 726 masalu gadījumiem, kas tika reģistrēti no 2016. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. oktobrim 30 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas (ES/EEZ) dalībvalstīs. Visvairāk gadījumu ziņojusi Rumānija (5605), Itālija (4973) un Vācija (952), attiecīgi 41%, 36% un 7% no visiem reģistrētajiem gadījumiem.

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram, kurš ir nonācis kontaktā ar saslimušo un iepriekš nav slimojis, kā arī nav vakcinēts pret masalām. Simptomi parasti parādās 10.-12. dienā pēc inficēšanās, kas sākotnēji atgādina saaukstēšanos - pēkšņs sākums ar iesnām, klepu un drudzi. Acis kļūst sarkanas un jutīgas pret gaismu.

Slimībai progresējot, parasti no trešās līdz septītajai slimības dienai, temperatūra var sasniegt 39-41 grādu, un parādās sarkani izsitumi, kas ilgst no četrām līdz septiņām dienām. Izsitumi sākas uz sejas un pēc tam izplatās pa visu ķermeni. Pēc izslimošanas veidojas imunitāte.

Vienīgā efektīvā aizsardzība pret masalām ir vakcinācija, uzsver Slimību profilakses un kontroles centrs.