ASV veiktā aptauja rāda, ka vissiltākās bērnības atmiņas saglabājas par it kā ikdienišķiem "sīkumiem", un tieši sīkumi ir tās lielās lietas, kas likušas bērniem justies mīlētiem, saprastiem un pasargātiem.

Bērni ir apbrīnojami gudri/sirdsgudri un spēj pasauli redzēt daudz vienkāršāk un skaidrāk. Un reizēm patiešām pietiek ar sīkumiem vien.

Pētījumi ("KidsHealth" organizācijas aptauju rezultāti) rāda, ka lielākoties bērni domā, ka vecāki viņus mīl. Lai gan skolas vecuma bērni bieži domā, ka uzdodam pārāk daudz jautājumu, bērniem tomēr patīk, ka izrādām interesi par viņu dzīvi. Ikvienam ir ļoti svarīgi pavadīt laiku kopā ar saviem vecākiem. 40 procenti skolēnu vēlētos, lai vecāki aktīvāk iesaistītos skolas notikumos.

Būt kopā ir vissvarīgākais. Kā ļoti īpašus mirkļus bērni atceras:

-vakara pasakas, atmiņu stāstus un šūpuļdziesmas;

-apskāvienus, samīļošanos, klēpī sēdēšanu;

-laiku divatā (bez brāļiem, māsām);

-īpaši gatavotas maltītes, lai augtu stiprs, vesels;

-ikvakara sarunas par brīvdienu plānošanu;

-vakara vēlās sarunas par skolu, draugiem, mīlestību utt.;

-spēlēšanos kopā un atļauju spēlēties ārā ar draugiem;

-ieritināšanos gultā un kopīgu filmu skatīšanos;

-īpašus ģimenes rituālus;

-paslēptas zīmītes/vēstules zem spilvena vai skolas somā;

-skaidrus noteikumus, jo tie ļauj justies pasargātam;

-kopīgu smiešanos;

-pārsteigumus.

Bērni ir tik pateicīgi un laimīgi par mirkli, ko piedzīvo! Viņi dzīvi bauda nevilcinoties un viņu ziņkārei nav robežu. Radīsim un izbaudīsim mirkļus, kas mūs visus dara laimīgus, mudina psiholoģe.

Ko spēj sniegt mammas un tēta mīlestība

Ikvienai mammai un tētim ik dienas tiek dota iespēja "ietekmēt" nākamo paaudzi, un mūsu atbildība ir to darīt pēc labākajiem nodomiem.

Mums pierasts, ka daudz runā un raksta par mammas mīlestības spēku un unikālo ietekmi uz bērna psihoemocionālo attīstību, bet zinātnē jau sen pētīts arī tēva mīlestības spēks un unikālā ietekme uz bērna attīstību. Psihologs no Vācijas Ēriks Ēriksons jau skaidrojis, ka tēva mīlestība un mātes mīlestība ir kvalitatīvi atšķirīgi mīlestības veidi un abi ir vienlīdz nozīmīgi bērna attīstībā. Ikvienam bērnam svarīga ir mamma un tētis, sievišķais un vīrišķais uzvedības modelis, uzsver psiholoģe īpašā informatīvajā materiālā "Palīgs vecākiem".

Piemēram, profesors Kails Pruets (Kyle Pruett) pētījumos nonācis pie secinājumiem, ka jau astoņu nedēļu vecumā zīdainis spēj atšķirt sievišķo un vīrišķo interakcijas veidu. Šī dažādība pati par sevi nodrošina plašāku, bagātāku savstarpējās mijiedarbības pieredzi. Vienalga, vai bērni to apzinās vai nē, jau agrīni viņi mācās, ka sievietes un vīrieši ir atšķirīgi, viņiem katram ir sava pieeja dzīvei un atšķirīgs veids, kā veidot un uzturēt attiecības ar līdzcilvēkiem.

Ikviena bērna dzīves pieredze ir svarīga. Tēvi vairāk spēlējas, mātes vairāk rūpējas, tēvi iedrošina konkurencei, sacensībai, mātes – taisnīgumam un drošībai. Vieni veido personības neatkarības pusi, otri nodrošina drošību. Mums ir katram savs/citāds mīlestības veids. Katrs no šiem audzināšanas stiliem pats par sevi var būt arī neveselīgs, tā secina profesors Pruets. Viens ir tendēts uz risku uzņemšanos, neizvērtējot sekas, otrs – izvairās uzņemties riskus, tādējādi neveicinot neatkarību, patstāvību, pašpārliecību un arī progresu. Savukārt, kad tie darbojas līdzās viens otram, tiek radīts līdzsvars un nodrošināta drošība izzinot pasauli un gūstot jaunas pieredzes.

Profesors Pruets savos pētījumos nonācis pie secinājumiem:

Mammas un tēti komunicē ar bērniem atšķirīgi. Tēvi visbiežāk savā runā ir īsi, konkrēti un par lietu. Mammas bieži savā runā ir tēlainas, aprakstošas, personiskas un verbāli iedrošinošas.

Mammas un tēti bērnus dzīvei sagatavo atšķirīgi. Tēvi savus bērnus redz attiecībās ar apkārtējo pasauli, mammas parasti skata apkārtējo pasauli attiecībās ar bērnu. Tēvi bērniem parāda pasauli caur vīrieša acīm, mammas palīdz redzēt pasauli caur sievietes prizmu. Bērni, kas auguši kopā ar saviem tēviem, ir daudz drošāki, izzinot pasauli, meitenes spēj veidot veselīgākas attiecības ar puišiem, ir emocionāli drošākas un pasargātākas, jo spēj atpazīt vīrieša uzvedības formas. Mammas palīdz dēliem izprast sieviešu emocionālo pasauli un caur attiecību pieredzi veicina dēlā iejūtību pret pretējo dzimumu, un attīsta prasmes savstarpējai mijiedarbībai un sapratnei.

Mammas un tēti māca bērniem respektēt/cienīt otru dzimumu. Stabilā laulībā dzīvojošu pieaugušo savstarpējo attiecību modelis parasti ir veselīgāks piemērs bērniem, kā vīrietim izturēties pret sievieti un kādas ir veselīgas sievietes attiecības ar vīrieti.

Ja nenovērtējam kāda vecāka ietekmes nozīmīgumu, mēs apdraudam bērna pilnvērtīgas attīstības iespēju. Protams, vienmēr ir svarīga šo attiecību un nodomu kvalitāte un tā ir mūsu pieaugušo atbildība – būt atbildīgiem attiecībās ar saviem bērniem, būt atbildīgiem vīriešiem un atbildīgām sievietēm. Mammas un tēti bērniem māca dažādas, bet vienlīdz svarīgas lietas dzīvē. Un patiesībā neiedomājami daudzas lietas, parādības un notikumi dzīvē nemaz nebūtu iespējami bez sievišķās un vīrišķās puses tajos.

"Jā, piekrītu, šodien daudzi skaļi kliegs, kas tad ir pareizais/nepareizais un sievišķais/vīrišķais, tagad mēs visi varam un drīkstam būt jebkas, bet es ticu, ka dziļi sirdī katram ir patiesā sirdsbalss, ticība un pārliecība. Un es ticu, ka nav atkal un atkal jāpierāda, kas ir mamma un kas ir tētis. Vai tiešām ir kāds, kurš netic, ka ikviens bērns vēlas, lai viņu mīl gan mamma, gan tētis…," uzsver psiholoģe Jozauska.