"Pēdējo piecu dienu laikā savstarpējā saistībā tika pārrunāta teritorijas sadaļa un visi citi jautājumi. Panāks ievērojams progress," teikts paziņojumā, kuru piektdienas vakarā izplatīja ANO.
Piektdiena bija pēdējā sarunu diena starp grieķu pārvaldītās Kipras daļas prezidentu Niku Anastasiadu un turku pārvaldītās salas daļas līderi Mustafu Akindži.
ANO paziņojumā teikts, ka abi līderi izlēmuši "paņemt pārtraukumu" un atkal tikties Ženēvā 20.novembrī, lai sarunas turpinātu.
Par vienu no grūtākajiem jautājumiem abu pušu sarunās tiek uzskatīta teritoriālā problēma, kas attiecas uz zemes platību, kas atrastos katras kopienas kontrolē jaunveidojamajā federatīvajā Kiprā, kā arī uz piekrastes līnijas sadalīšanu.
ANO norādījusi, ka teritoriālajā jautājumā panākts vērā ņemams progress.
Progress panākts arī ar to saistītajā jautājumā par grieķu skaitu, kas varēs pretendēt uz to savu īpašumu atgūšanu šobrīd turku kontrolētajā teritorijā, kurus nācās pamest pēc Turcijas iebrukuma 1974.gadā.
Grieķu kopiena apgalvo, ka īpašumtiesību atgūšana attiecas vismaz uz 100 000 cilvēku.
Grieķi arī izvirza obligātu prasību izvākt no Kipras Turcijas armiju.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) teritorijā joprojām uzturas vismaz 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un faktiskajā starptautiskajā izolācijā esošā pašpasludinātā turku republika ir pilnībā atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Savukārt starptautiski atzītā grieķu pārvaldītā salas daļa 2004.gada maijā pievienojās Eiropas Savienībai (ES).
Pēdējā sarunu kārtā paredzēts apspriest drošības jautājumus. Kipras turki uzstāj, ka Turcijai jādod tiesības iejaukties etnisko turku aizsardzības nepieciešamības gadījumā, taču grieķi pret to kategoriski iebilst.