"Es nepiešķiršu pilnvarojumu federālajai valdībai, un Beļģija 18.oktobrī CETA neparakstīs," uzrunājot uz ārkārtas sēdi sasauktos likumdevējus, paziņoja reģionālās valdības vadītājs Pols Maņets.

Par priekšlikumu noraidīt CETA balsoja 46 deputāti, bet pret - tikai 16, kamēr viens balsojumā atturējās.

Beļģijas sarežģītajā politiskajā sistēmā ir federālais parlaments, Valonijas un Briseles reģionu parlamenti, parlamenti, kas pārstāv valsts frankofono kopienu, vācu valodā runājošo kopienu, kā arī Flandrijas parlaments, kas vienlaicīgi pārstāv flāmus.

Lai Kanādas premjerministrs Džastins Trudo spētu parakstīt CETA 27.oktobrī Briselē iecerētajā ES un Kanādas samitā, to vispirms nepieciešams apstiprināt visām 28 bloka dalībvalstīm otrdien ieplānotajā sanāksmē.

Trudo jau trešdien norādīja, ka viņam sāk pietrūkt pacietības pēc divus gadus ilgas kavēšanās, un brīdināja, ka neveiksmīga šī līguma īstenošana raidītu "ļoti skaidru signālu, ka Eiropa nav produktīva".

Tikmēr Beļģijas federālais parlaments un Flandrijas parlaments jau snieguši norādes, ka tie atbalstīs CETA.

Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014.gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta.

Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām un apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.

Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.