Klintone otrdien ieguva 2842 partijas konventa delegātu balsis. Nomināciju garantētu 2382 balsis.

Klintone ir pirmā sieviete ASV vēsturē, kuras kandidatūru šim amatam izvirzījusi kāda no divām lielākajām politiskajām partijām.

Kā otrais aiz Klintones palika Bērnijs Sanders, kurš jau jūlija sākumā, apzinoties reālo spēku samēru, pats izteica atbalstu Klintones kandidatūrai. Sanders otrdien ieguva 1865 delegātu balsis.

Pēc Klintones oficiālās nominēšanas otrdien ar emocionālu runu uzstājās viņas vīrs, bijušais valsts prezidents Bils Klintons, savukārt pati Klintone ar uzrunu uzstāsies ceturtdien, kad arī noslēgsies partijas konvents.

Ziņots, ka Klintone par viceprezidenta amata kandidātu izraudzījusies senatoru no Virdžīnijas štata Timu Keinu.

Tāpat vēstīts, ka par Republikāņu partijas oficiālo kandidātu izvirzīts Donalds Tramps, kurš pašreiz sabiedriskās domas aptaujās par dažiem procentpunktiem apsteidz Hilariju Klintoni. Par Trampu jūlijā būtu gatavi balsot 48% vēlētāju, bet par Klintoni 45%.

Tramps pagājušonedēļ pārsteidza ar paziņojumu, ka gadījumā, ja viņš uzvarēs 8. novembrī paredzētajās prezidenta vēlēšanās, ASV varētu neaizstāvēt tās NATO dalībvalstis, kuras nav izpildījušas savas saistības, tostarp arī Baltijas valstis.

Nu jau kārtējie Trampa skandalozie izteikumi izsauca asu reakciju gan Eiropā, gan ASV, bet valsts prezidents Baraks Obama norādīja, ka Trampa izteicieni liecina tikai par viņa nesagatavotību prezidenta amatam.

Obama iepriekš izteicis atbalstu Klintonei, aicinot balsot par viņu kā nākamo ASV prezidentu.

ASV prezidenta vēlēšanas notiks šī gada 8. novembrī. Pašreizējam valsts prezidentam Barakam Obamam konstitūcija aizliedz kandidēt uz trešo amata termiņu pēc kārtas.