Šī prognoze izdarīta pēc rezultātu paziņošanas 309 no 382 balsu skaitīšanas apgabaliem, kas liecina, ka par izstāšanos nobalsojuši 52% referenduma dalībnieku, bet par valsts palikšanu ES - 48% dalībnieku.

Oficiālie rezultāti vēl nav paziņoti.

Pēc oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte referendumā bijusi 72,2%. Šādu balsotāju aktivitāti Lielbritānija nav pieredzējusi kopš 1977.gada.

Saistībā ar ziņām par izstāšanās piekritēju uzvaru Lielbritānijas mārciņas kurss sasniedza zemāko līmeni kopš 1985.gada. Pēc pirmajām ziņām par ES atbalstītāju pārsvaru referendumā mārciņas kurss Āzijas tirgos strauji kāpa, bet, gūstot pārsvaru izstāšanās atbalstītājiem, kurss strauji samazinājās, un īsā laikā piektdien mārciņa zaudēja 10% vērtības.

Reaģējot uz referenduma rezultātiem, strauji krīt arī naftas un akciju cenas pasaules biržās.

Jau ziņots, ka Lielbritānijā ceturtdien notika referendums, kurā balsotājiem bija jāizšķiras, vai valstij palikt ES vai arī izstāties no bloka.

Balsošanas iecirkņi sāka darbu pulksten 7 (9 pēc Latvijas laika) un tika slēgti pulksten 22 (pusnaktī pēc Latvijas laika).

Referenduma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu "Vai Apvienotajai Karalistei būtu jāpaliek Eiropas Savienības dalībvalstij vai arī jāatstāj Eiropas Savienība?" Atbilžu varianti bija "Jāpaliek Eiropas Savienības dalībvalstij" vai "Jāatstāj Eiropas Savieniba".

Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus.

Nobalsošanai bija reģistrējies rekordliels skaits cilvēku - 46,5 miljoni, paziņojusi Vēlēšanu komisija.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons 2013.gada janvārī apsolīja, ka laikā no 2015. līdz 2017.gadam tiks sarīkots referendums par valsts dalību ES ar uzlabotiem nosacījumiem, ja viņa vadītā Konservatīvo partija uzvarēs parlamenta vēlēšanās 2015.gadā. Pēc uzvaras vēlēšanās Kamerons sarunās panāca Lielbritānijas dalības ES nosacījumu maiņu.

Līdz šim neviena valsts vēl nav izstājušies no ES.