Ķīna ir pasaules ekonomikas izaugsmes dzinējspēks, bet pērn tās IKP pieaugums bija 6,9%, kas ir zemākais vairāk nekā 25 gadu laikā. Tāpat pieaug bažas par Ķīnas ekonomikas veselīgumu, kas radījis satricinājumu akciju tirgos visā pasaulē.

Premjerministra Li Kecjana, atklājot Komunistiskās partijas kontrolētā parlamenta - Nacionālā tautas kongresa - ikgadējo sesiju, paziņoja, ka šā gada ekonomikas izaugsmes mērķis ir "6,5-7%".

"Ķīnas attīstībai šogad draud lielākas un smagākas problēmas un izaicinājumi, tādēļ mums ir jābūt pilnībā sagatavotiem grūtai cīņai," viņš teica un piebilda, ka valdība palielinās budžeta deficītu.

"Vietējās problēmas un riski, kas ir uzkrājušies gadu gaitā, kļūst redzamāki," atzina premjers.

Gandrīz divas stundas garo premjera runu kongresa delegāti, kas lielākoties ir vīrieši, pavadīja ar pieklājīgiem aplausiem un sekoja runai līdzi izdales materiālos.

Ķīnas premjers solīja, ka tiks samazināta pārprodukcija tērauda, ogļu un "citās rūpniecības jomās, kas saskaras ar grūtībām".

Valsts uzņēmumi, no kuriem daudzi darbojas neefektīvi un ar pārprodukciju, tiks mudināti "veikt strukturālus pielāgojumus", Li sacīja un piebilda, ka daļa uzņēmumu tiks reorganizēti, apvienoti vai aizies no tirgus.

Ķīna cenšas īstenot sarežģītu pāreju no ekonomikas atkarības no eksporta un investīcijām uz tādu ekonomiku, kuras dzinējspēks ir patēriņš. Vietējā patēriņa stimulētas ekonomikas izaugsme ir lēnāka, bet tā ir ilgtspējīgāka.

Tomēr Li solīja, ka šogad centrālās valdības investīcijas pieaugs līdz 500 miljardiem juaņu (70 miljardiem eiro), bet izdevumu dzelzceļa būvniecībai visā valstī pārsniegs 800 miljardus juaņu (112 miljardus eiro), bet ceļu būves izdevumi sasniegs 1,65 triljonus juaņu (231 miljardu eiro).

Ķīnas aizsardzības izdevumi šogad palielināti par 7,6%, un "tas ir mazākais aizsardzības budžeta pieaugums sešu gadu laikā", norādīja Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra "Sjiņhua".

Tomēr Ķīnas aizsardzības budžets 954 miljardu juaņu (133 miljardu eiro) apmērā joprojām ir krietni mazāks par ASV fiskālā gada aizsardzības budžetu 580,3 miljardu ASV dolāru (529 miljardu eiro) apmērā.

Li prognozēja, ka valsts budžeta deficīts šogad būs 3,0% no IKP pretstatā 2,3% pērn. Tāds deficīts būtu augstākais vairāku gadu desmitu laikā. Tāpat Ķīnas mērķis ir inflācija ap 3% un bezdarbs 4,5% līmenī.

Pērn Ķīnas IKP pieauguma mērķis bija "ap 7%". Ķīnas līderi ierasti IKP mērķi nosaka viegli sasniedzamā līmenī, un ierasti tas tiek izteikts kā aptuvens skaitlis, lai būtu vieta pozitīvam pieaugumam.