Ar oficiālu vēsti Eiropas Komisijas klajā nāks vēlāk, taču jau tagad ir noplūdusi informācija, kura vēstī, ka Eiropas Komisija vēlas lai starp valstīm sadalītu 40 000 imigrantu, kas lielākoties ierodas Grieķijā un Itālijā.

Cilvēku pārvietošana notiktu divu gadu laikā - no Itālijas pārvietotu 24 000 imigrantu, bet no Grieķijas - 16 000. Saņēmējvalstu sarakstā nebūtu Lielbritānija, Īrija un Dānija, jo tām ir piešķirts izņēmuma statuss, bet Latvija varētu būt.

Iepriekš jau izskanējis, ka Latvija varētu uzņemt vairākus simtus bēgļu - aptuveni 200 bēgļus, kuri jau ieguvuši šādu statusu, bet vēl nav iebraukuši Eiropas Savienības teritorijā, kā arī vēl 1,2% no tiem bēgļiem, kas jau ieradušies Eiropā. Tas kopā varētu būt līdz septiņiem simtiem.

Jautājums par tā dēvētajām bēgļu kvotām aktualizēts pēc lielā bēgļu pieplūduma Itālijā no militāro konfliktu plosītās Āfrikas. Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši.

Eiropas Komisija iepriekš rosinājusi divos gados uzņemt 20 tūkstošus bēgļu un izmitināt viņus visā Eiropā, izņemot Lielbritāniju, Īriju un Dāniju, kas var pašas izvēlēties, vai uzņemt bēgļus. Latvijai būtu jāuzņem aptuveni 220 bēgļi, kuri jau ieguvuši šādu statusu, bet ES vēl nav iebraukuši, kā arī vēl 1,2% no tiem bēgļiem, kas jau ieradušies Eiropā.

Latvijas oficiāla nostāja ir pret bēgļu kvotām, un koalīcijas lēmums iebilst pret bēgļu kvotām pieņemts, ņemot vērā Nacionālās apvienības kategoriski noraidošu nostāju.