 |
Bērnībā vasaras brīvlaiks šķita gandrīz bezgalīgs, bet pieaugušā vecumā pat vesels gads reizēm paskrien nemanot. Daudzi cilvēki ievēro, ka, kļūstot vecākiem, laiks subjektīvi sāk ritēt arvien ātrāk. Psihologi skaidro, ka šī sajūta var būt saistīta ar atmiņu, ikdienas rutīnu un to, kā smadzenes apstrādā jaunus notikumus.
Cilvēka laika uztvere nav tik precīza kā pulkstenis. Lai gan viena minūte vienmēr ilgst 60 sekundes, subjektīvi tā var šķist gan ļoti gara, gan pārsteidzoši īsa.
Piemēram, gaidot rindā vai veicot garlaicīgu uzdevumu, laiks var vilkties lēni. Savukārt aizraujošas nodarbes laikā vairākas stundas mēdz paiet nemanot.
Tomēr īpaši interesanti ir tas, kā cilvēki uztver ilgākus dzīves periodus.
Viens no iespējamajiem skaidrojumiem ir saistīts ar atmiņu.
Bērnībā cilvēks regulāri piedzīvo daudz jauna. Pirmā skolas diena, jauni draugi, ceļojumi un dažādi atklājumi rada spilgtas atmiņas.
Pieaugušā vecumā ikdiena bieži kļūst paredzamāka. Darbs, mājas pienākumi un ierastais dienas režīms atkārtojas nedēļu pēc nedēļas.
Ja dienas ir ļoti līdzīgas, atskatoties uz tām, var šķist, ka viss periods pagājis neparasti ātri.
Kāda nozīme ir jaunai pieredzei?
Psihologi skaidro, ka neparasti notikumi un jauna pieredze bieži rada vairāk atšķirīgu atmiņu.
Piemēram, nedēļas nogale, kurā cilvēks apmeklējis jaunu pilsētu, iepazinies ar interesantiem cilvēkiem un izmēģinājis neierastas aktivitātes, vēlāk var šķist garāka par nedēļas nogali, kas pavadīta ierastajā rutīnā.
Tas nenozīmē, ka pati pieredze tās laikā obligāti šķitusi lēnāka. Svarīgi atšķirt laika uztveri konkrētajā brīdī no tā, kā cilvēks vēlāk atceras pagājušo periodu.
Vēl viena teorija saistīta ar vecumu un dzīves pieredzi.
Piecgadīgam bērnam viens gads veido ļoti lielu daļu no viņa līdzšinējās dzīves. Savukārt piecdesmitgadīgam cilvēkam tas ir salīdzinoši neliels periods.
Daži pētnieki pieļauj, ka šī proporcija var ietekmēt subjektīvo laika uztveri. Tomēr tā ir tikai viena no teorijām, un zinātniekiem nav vienota skaidrojuma, kāpēc laiks ar vecumu dažkārt šķiet ātrāks.
Vai iespējams panākt, lai laiks šķistu lēnāks?
Lai gan apturēt laiku nav iespējams, psihologi iesaka ikdienā apzināti pievērst uzmanību jaunai pieredzei.
Tam nav obligāti nepieciešami dārgi ceļojumi vai lielas dzīves pārmaiņas.
Var palīdzēt arī nelielas lietas – jauns pastaigas maršruts, nepazīstamas receptes izmēģināšana, jauna hobija apgūšana vai kādas neierastas vietas apmeklējums.
Nozīme ir arī uzmanībai. Ja cilvēks pastāvīgi steidzas un vienlaikus veic vairākus uzdevumus, atsevišķi dienas notikumi var palikt mazāk pamanīti.
Savukārt apzināta uzmanības pievēršana apkārt notiekošajam var palīdzēt veidot spilgtākas atmiņas.
Tādējādi sajūta, ka gadi skrien arvien ātrāk, nav tikai individuāla īpatnība. Tā ir sarežģīta psiholoģiska parādība, kuru pētnieki turpina pētīt.
Un, iespējams, viens no vienkāršākajiem veidiem, kā padarīt ikdienu subjektīvi piepildītāku, ir biežāk izkāpt no ierastās rutīnas.