 |
Pietiek ieraudzīt kādu cilvēku žāvājamies, lai arī pašam pēkšņi rastos vēlme darīt to pašu. Dažkārt žāvāšanos var izraisīt pat saruna par šo tēmu vai tās apraksta lasīšana. Lai gan šī parādība ir pazīstama gandrīz ikvienam, zinātnieki joprojām nav pilnībā noskaidrojuši, kāpēc mēs žāvājamies un kādēļ žāvāšanās mēdz būt tik lipīga, skaidro Klīvlendas klīnikas speciālisti.
Žāvāšanās ir pārsvarā neapzināta organisma reakcija, kuras laikā cilvēks plaši atver muti, dziļi ieelpo un pēc tam izelpo.
Visbiežāk tā notiek brīžos, kad cilvēks ir noguris, miegains vai garlaikots. Tomēr žāvāšanās var parādīties arī citās situācijās, piemēram, pamostoties no rīta vai piedzīvojot stresu.
Viena no zinātnieku teorijām paredz, ka žāvāšanās palīdz organismam uzturēt modrību.
Žāvāšanās laikā tiek aktivizēti sejas un kakla muskuļi, mainās elpošanas ritms un var īslaicīgi palielināties sirdsdarbības ātrums. Pētnieki pieļauj, ka šīs pārmaiņas palīdz smadzenēm pāriet aktīvākā darbības stāvoklī.
Otra teorija ir saistīta ar smadzeņu temperatūras regulēšanu.
Daži pētījumi liecina, ka žāvāšanās var palīdzēt organismam regulēt smadzeņu temperatūru, veicinot asinsriti galvas apvidū. Tomēr šī teorija vēl nav pilnībā apstiprināta.
Interesanti, ka žāvāšanās ir sastopama ne tikai cilvēkiem. To var novērot arī suņiem, kaķiem, putniem un daudziem citiem dzīvniekiem.
Kāpēc mēs sākam žāvāties, ieraugot citu cilvēku?
Šo parādību sauc par lipīgo žāvāšanos. Tā var rasties, redzot, dzirdot vai pat domājot par žāvāšanos.
Viena no iespējamām teorijām saista šo reakciju ar cilvēku sociālo uzvedību un spēju neapzināti atdarināt citu cilvēku darbības.
Pētnieki ir apsvēruši arī empātijas nozīmi. Dažos pētījumos novērota saistība starp cilvēku savstarpējām attiecībām un lipīgās žāvāšanās biežumu.
Tomēr zinātnieki uzsver, ka šī saistība nav viennozīmīga. Nevar apgalvot, ka cilvēks, kurš nesāk žāvāties, redzot citus, būtu mazāk empātisks.
Vēl viens interesants fakts ir tas, ka žāvāšanās nav droša pazīme skābekļa trūkumam.
Agrāk tika uzskatīts, ka cilvēks žāvājas tādēļ, lai uzņemtu vairāk skābekļa, taču mūsdienu pētījumi šo skaidrojumu neatbalsta.
Kad žāvāšanās var liecināt par problēmu?
Parasta žāvāšanās ir normāla organisma reakcija un parasti nerada bažas.
Tomēr, ja cilvēks sāk žāvāties neparasti bieži, pastāvīgi jūtas miegains vai novēro citus veselības traucējumus, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Pārmērīga žāvāšanās dažkārt var būt saistīta ar miega trūkumu, medikamentu lietošanu vai noteiktām veselības problēmām.
Tādējādi pat tik ikdienišķa darbība kā žāvāšanās joprojām glabā vairākus neatbildētus jautājumus. Zinātnieki turpina pētīt tās saistību ar smadzeņu darbību, ķermeņa temperatūru un cilvēku savstarpējo komunikāciju.