 |
Gandrīz katram gadījies ieiet virtuvē, guļamistabā vai citā telpā un pēkšņi saprast, ka vairs neatceras, kāpēc tur ieradies. Reizēm pietiek atgriezties iepriekšējā istabā, lai vajadzīgā doma atkal ienāktu prātā. Psihologi skaidro, ka šai parādībai ir zinātnisks skaidrojums un tā ne vienmēr liecina par sliktu atmiņu.
Šo parādību dēvē par doorway effect jeb durvju ailes efektu. Tas ir saistīts ar to, kā cilvēka smadzenes organizē un apstrādā informāciju par apkārt notiekošo.
Ikdienā smadzenes nepārtraukti apstrādā milzīgu informācijas daudzumu. Lai atvieglotu šo procesu, notikumi tiek sadalīti atsevišķos posmos jeb epizodēs.
Piemēram, cilvēks sēž viesistabā un pēkšņi atceras, ka virtuvē jāpaņem glāze ūdens. Viņš pieceļas, dodas uz virtuvi, bet, nonākot tur, vairs neatceras sākotnējo nodomu.
Zinātnieki skaidro, ka pārvietošanās no vienas telpas uz citu var kļūt par sava veida robežu starp divām notikumu epizodēm.
Smadzenes sāk apstrādāt jauno vidi un ar to saistīto informāciju, tādēļ iepriekšējais nodoms uz brīdi var kļūt grūtāk pieejams atmiņā.
Interesanti, ka šī parādība nav saistīta tikai ar fiziskām durvīm. Līdzīgs efekts var rasties arī tad, ja cilvēks pārslēdzas no viena uzdevuma uz citu vai maina darbības kontekstu.
Kāpēc palīdz atgriešanās iepriekšējā telpā?
Atmiņa bieži ir cieši saistīta ar apkārtējo vidi. Atgriežoties vietā, kur sākotnējā doma radās, cilvēks atkal sastopas ar pazīstamiem vizuāliem un citiem atmiņas signāliem.
Tie var palīdzēt atsaukt atmiņā iepriekšējo nodomu.
Tomēr tas nenotiek vienmēr. Dažkārt cilvēks var atcerēties aizmirsto tikai pēc vairākām minūtēm vai tad, kad uzmanību piesaista kāds ar sākotnējo uzdevumu saistīts priekšmets.
Pētījumi liecina, ka durvju ailes efekts var būt izteiktāks situācijās, kad cilvēka darba atmiņa jau ir noslogota ar citu informāciju.
Piemēram, ja vienlaikus tiek domāts par vairākiem darbiem, sarunāts pa telefonu vai plānoti nākamie uzdevumi, iespēja aizmirst sākotnējo nodomu var palielināties.
Kā izvairīties no šādām situācijām?
Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem ir pirms došanās uz citu telpu apzināti noformulēt savu mērķi.
Piemēram, pie sevis atkārtot: “Es eju uz virtuvi pēc glāzes ūdens.”
Var palīdzēt arī izvairīšanās no vairāku uzdevumu veikšanas vienlaikus. Jo mazāk uzmanības novēršanas faktoru, jo vieglāk saglabāt prātā sākotnējo nodomu.
Ja nepieciešams paveikt vairākus darbus, tos var pierakstīt telefonā vai uz papīra.
Psihologi uzsver, ka atsevišķas šādas aizmāršības epizodes ir normāla atmiņas darbības īpatnība un var gadīties arī jauniem, veseliem cilvēkiem.
Savukārt, ja atmiņas problēmas kļūst biežas, progresē vai sāk traucēt ikdienas dzīvi, ir vērts konsultēties ar ārstu.
Tātad nākamreiz, kad ieiesiet istabā un aizmirsīsiet, ko tur vēlējāties izdarīt, iespējams, pietiks vien atgriezties dažus soļus atpakaļ, lai vajadzīgā doma atkal ienāktu prātā.