 |
Rudens katru gadu iekrāso kokus dzeltenos, oranžos un sarkanos toņos, taču krāsu intensitāte mēdz ievērojami atšķirties. Dažreiz meži vairākas nedēļas priecē ar košām lapām, savukārt citreiz tās ātri kļūst brūnas un nobirst. NASA zinātnieki skaidro, ka šo procesu ietekmē ne tikai gadalaiku maiņa, bet arī temperatūra, saules gaisma un mitruma apstākļi.
Vasarā lielākā daļa koku lapu ir zaļas, jo tajās ir daudz hlorofila – pigmenta, kas piedalās fotosintēzē.
Hlorofils absorbē daļu saules gaismas, bet atstaro zaļo gaismu, tādēļ lapas izskatās zaļas.
Rudenī, dienām kļūstot īsākām un temperatūrai pazeminoties, koki pakāpeniski samazina hlorofila veidošanu.
Kad zaļā pigmenta daudzums samazinās, kļūst redzami citi lapās esošie pigmenti.
Dzeltenos un oranžos toņus lielākoties rada karotinoīdi – pigmenti, kas lapās ir arī vasarā, taču tad tos aizēno hlorofils.
Savukārt sarkanos un purpursarkanos toņus veido antociāni, kuru daudzums var būt atkarīgs no konkrētās koku sugas un apkārtējās vides apstākļiem.
Kādi laikapstākļi veicina īpaši skaistu rudeni?
NASA skaidro, ka košas rudens krāsas bieži veidojas, ja dienas ir saulainas un salīdzinoši sausas, bet naktis – vēsas.
Šādos apstākļos dažām koku sugām var pastiprināties sarkano pigmentu veidošanās.
Savukārt ilgstošs sausums, spēcīgas salnas vai nelabvēlīgi laikapstākļi var ietekmēt lapu stāvokli un saīsināt krāsainā rudens periodu.
Nozīme ir arī koku sugai. Piemēram, bērzu lapas parasti kļūst dzeltenas, bet kļavām atkarībā no sugas un apstākļiem var būt dzelteni, oranži vai sarkani toņi.
Ozolu lapas savukārt bieži iegūst brūnganas vai sarkanbrūnas nokrāsas.
Interesanti, ka zinātnieki rudens krāsu izmaiņas novēro arī no kosmosa.
Izmantojot satelītu attēlus, iespējams sekot līdzi tam, kā lielas mežu teritorijas pakāpeniski maina krāsu un kā šis process atšķiras dažādos reģionos.
Tādējādi rudens krāsas ir ne tikai skaista dabas parādība, bet arī redzams rezultāts sarežģītiem bioloģiskiem procesiem, kas palīdz kokiem sagatavoties ziemai.