 |
Skūpsts šķiet neatņemama cilvēku tuvības un romantikas sastāvdaļa, taču tā pirmsākumi varētu būt meklējami laikā, kad cilvēku vēl nemaz nebija. Analizējot primātu uzvedību un evolūcijas radniecību, zinātnieki secinājuši, ka skūpstīšanās līdzīga uzvedība mūsu senču vidū varēja pastāvēt jau pirms vairāk nekā 20 miljoniem gadu.
Lai noskaidrotu, cik sena varētu būt skūpstīšanās, pētniekiem vispirms bija jāatbild uz negaidīti sarežģītu jautājumu - ko vispār uzskatīt par skūpstu?
Cilvēku pasaulē atbilde šķiet pašsaprotama, taču evolūcijas pētījumā nepieciešama definīcija, ko iespējams izmantot arī citu sugu uzvedības salīdzināšanai.
Kas zinātniekiem skaitās skūpsts?
Pētnieki skūpstīšanos definēja kā miermīlīgu mutes kontaktu starp diviem indivīdiem, kas nav saistīts ar barības nodošanu.
Šāds nošķīrums ir svarīgs, jo dzīvnieku pasaulē mutes kontakts var notikt ļoti dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, vecāki dažām sugām ar muti nodod barību mazuļiem, taču šādu uzvedību pētnieki neuzskatīja par skūpstīšanos.
Izmantojot vienotu definīciju, zinātnieki varēja apkopot novērojumus par dažādām primātu sugām un mēģināt rekonstruēt šīs uzvedības evolūcijas vēsturi.
Skūpstās ne tikai cilvēki
Skūpstīšanās līdzīga uzvedība novērota vairākiem primātiem, tostarp cilvēkpērtiķiem.
Tomēr tas nenozīmē, ka dzīvnieku skūpstam vienmēr ir tāda pati nozīme kā romantiskam skūpstam starp cilvēkiem. Mutes kontakts var būt saistīts ar sociālo saišu veidošanu, attiecību uzturēšanu, izlīgšanu pēc konflikta vai seksuālu uzvedību.
Tieši tādēļ zinātnieki cenšas izvairīties no cilvēku emociju automātiskas piedēvēšanas dzīvniekiem. No malas līdzīga darbība dažādām sugām var pildīt atšķirīgas funkcijas.
Skūpstīšanās varētu būt vismaz 20 miljonus gadu sena
Pētnieki izmantoja informāciju par to, kurām mūsdienu primātu sugām novērota skūpstīšanās, un salīdzināja to ar šo sugu evolūcijas radniecību.
Ar statistiskām metodēm rekonstruējot iespējamo senču uzvedību, viņi secināja, ka skūpstīšanās līdzīga uzvedība, visticamāk, bija sastopama jau cilvēkpērtiķu kopīgajiem senčiem.
Aprēķini liecina, ka tās pirmsākumi varētu būt meklējami aptuveni pirms 21,5 miljoniem gadu vai pat senāk.
Taču šo skaitli nevajadzētu uztvert kā precīzu skūpsta „dzimšanas dienu”. Uzvedība fosilijās nesaglabājas, tāpēc pētnieki nevar tieši pierādīt, ka konkrēts dzīvnieks pirms 21,5 miljoniem gadu skūpstījās.
Tas ir evolūcijas modelis, kas balstīts uz mūsdienu sugu uzvedību un to radniecības vēsturi.
Vai skūpstījās arī neandertālieši?
Pētījuma rezultāti ļauj izvirzīt vēl kādu interesantu pieņēmumu - skūpstīšanās līdzīga uzvedība, iespējams, bija raksturīga arī neandertāliešiem.
Arī šajā gadījumā nav iespējams iegūt tiešus pierādījumus par konkrētu neandertāliešu uzvedību. Tomēr, ja skūpstīšanās bijusi raksturīga cilvēku un citu cilvēkpērtiķu senčiem, pētnieki var modelēt, cik ticama šāda uzvedība bijusi arī izmirušām cilvēku sugām.
Turklāt jau iepriekš iegūti pierādījumi, ka mūsdienu cilvēkiem un neandertāliešiem bijuši ļoti cieši kontakti - abas grupas savstarpēji krustojās. Taču tas pats par sevi, protams, nepierāda skūpstīšanos.
Kāpēc skūpstīšanās vispār radās?
Uz šo jautājumu zinātnei pagaidām nav vienas drošas atbildes.
Skūpstīšanās var būt saistīta ar sociālo saišu nostiprināšanu un partneru attiecībām, taču iespējams, ka evolūcijas gaitā tās funkcija ir mainījusies.
Arī cilvēkiem skūpsta nozīme nav viena. Tas var būt romantisks vai seksuāls žests, mīlestības izpausme starp ģimenes locekļiem, sasveicināšanās vai sociāla tradīcija.
Turklāt romantiska skūpstīšanās nav universāla visās pasaules kultūrās. Tas liecina, ka cilvēku skūpstīšanās paradumus veido ne tikai bioloģija, bet arī kultūra un sabiedrības normas.
Senāka uzvedība, nekā varētu šķist
Pētījums neatklāj vienu konkrētu brīdi, kad kāds sens primāts pirmo reizi „izdomāja” skūpstīties. Tā vietā tas piedāvā daudz interesantāku skatījumu - uzvedība, ko šodien cieši saistām ar cilvēku tuvību un romantiku, iespējams, sakņojas ļoti senā primātu evolūcijas vēsturē.
Ja pētnieku rekonstrukcija ir pareiza, skūpstīšanās līdzīga uzvedība pastāvēja miljoniem gadu pirms Homo sapiens rašanās. Cilvēki tai vēlāk piešķīruši neskaitāmas nozīmes - no vienkārša sveiciena līdz vienam no pazīstamākajiem mīlestības simboliem. Taču pats žests, iespējams, ir daudz senāks par mums.