 |
Citrona, lavandas vai „svaigi mazgātas veļas” aromāts daudziem asociējas ar tīrību. Tāpēc, sajūtot mājās nepatīkamu smaku, roka nereti automātiski sniedzas pēc gaisa atsvaidzinātāja. Taču patīkams aromāts nenozīmē, ka gaiss patiešām kļuvis tīrāks - visbiežāk smaka tiek vienkārši nomaskēta, bet telpas gaisā nonāk papildu aromātiskās vielas.
Gaisa atsvaidzinātājs nav gaisa attīrītājs
Lielākās daļas gaisa atsvaidzinātāju galvenais uzdevums ir radīt patīkamu aromātu vai padarīt esošo smaku mazāk jūtamu. Tie parasti nenovērš pašu smakas cēloni.
Ja telpā jūtama mitruma, ēdiena, atkritumu vai mājdzīvnieku smaka, aromatizētājs to var pārklāt ar spēcīgāku smaržu, taču problēmas avots nekur nepazūd.
Tāpēc gaisa atsvaidzinātāju nevajadzētu jaukt ar gaisa attīrītāju vai ventilāciju - tās ir pilnīgi atšķirīgas lietas.
Kas nonāk gaisā kopā ar aromātu?
Daudzi sadzīves produkti, tostarp gaisa atsvaidzinātāji, var izdalīt gaistošos organiskos savienojumus jeb GOS (VOC).
Tā ir ļoti plaša ķīmisko savienojumu grupa, un nav pareizi visus GOS uzskatīt par vienlīdz kaitīgiem. Tas, vai konkrēta viela rada risku veselībai, ir atkarīgs no tās īpašībām, koncentrācijas un iedarbības ilguma.
Tomēr iekštelpās šīm vielām ir īpaša nozīme, jo nepietiekamas ventilācijas gadījumā to koncentrācija var palielināties.
Telpas gaisā var veidoties arī jaunas vielas
Dažas aromātiskās vielas pēc nonākšanas gaisā var reaģēt ar citiem savienojumiem.
Viens no piemēriem ir limonēns - citrusaugļu aromātam raksturīgs savienojums, ko izmanto arī dažādos aromatizētos sadzīves produktos. Reaģējot ar ozonu, tas noteiktos apstākļos var veicināt sekundāru piesārņotāju, tostarp formaldehīda un smalku daļiņu, veidošanos.
Tas nenozīmē, ka viena gaisa atsvaidzinātāja izsmidzināšanas reize padarīs telpu bīstamu. Iespējamo ietekmi nosaka produkta sastāvs, izmantotais daudzums, telpas lielums, ventilācija un citi apstākļi.
„Dabīgs” nenozīmē, ka nekas nenonāk gaisā
Uzraksti „dabīgs”, „augu izcelsmes” vai „ar ēteriskajām eļļām” bieži rada iespaidu, ka šāds aromatizētājs iekštelpu gaisu neietekmē.
Tomēr arī ēteriskās eļļas satur gaistošus aromātiskus savienojumus. Tas, ka viela iegūta no auga, pats par sevi nepasaka, kā tā iedarbosies konkrētā koncentrācijā vai kādas reakcijas var notikt telpas gaisā.
Tāpēc produkta izcelsmi nevajadzētu automātiski pielīdzināt tā drošumam.
Kāpēc dažiem no aromātiem sāk sāpēt galva?
Cilvēku jutība pret smaržvielām atšķiras. Spēcīgi aromāti dažiem var izraisīt galvassāpes, acu vai elpceļu kairinājumu, klepu un citas nepatīkamas sajūtas.
Īpaša piesardzība var būt nepieciešama cilvēkiem ar astmu vai paaugstinātu jutību pret smaržvielām, jo spēcīgi aromāti atsevišķos gadījumos var provocēt vai pastiprināt simptomus.
Ja pēc konkrēta aromatizētāja lietošanas atkārtoti parādās diskomforts, tā lietošanu labāk pārtraukt un telpu izvēdināt.
Labākais risinājums nepatīkamai smakai - atrast tās avotu
Ja mājoklī parādījusies nepatīkama smaka, visefektīvāk ir vispirms noskaidrot, no kurienes tā rodas.
Iespējams, jāiznes atkritumi, jāiztīra ledusskapis, jāizmazgā mitri tekstilizstrādājumi, jāiztīra mājdzīvnieka guļvieta vai jānovērš paaugstināta mitruma cēlonis.
Ja telpā ilgstoši jūtama pelējuma vai mitruma smaka, ar aromatizētāju to maskēt īpaši nevajadzētu - svarīgi atrast un novērst mitruma avotu.
Pēc tam palīdz arī pavisam vienkārša rīcība - telpas vēdināšana.
Ja tomēr patīk aromatizētāji
Tas nenozīmē, ka no visiem mājas aromātiem obligāti jāatsakās. Tos vienkārši nevajadzētu uztvert kā līdzekli gaisa attīrīšanai.
Aromatizētājus ieteicams lietot mēreni un atbilstoši ražotāja norādījumiem, īpaši uzmanoties mazās un slikti vēdināmās telpās. Ja iespējams, vienlaikus jānodrošina arī svaiga gaisa pieplūde.
Ja mērķis ir patiešām uzlabot iekštelpu gaisa kvalitāti, svarīgāka par patīkamu aromātu ir ventilācija un piesārņojuma vai smakas avota novēršana. Galu galā tīrs gaiss ne vienmēr smaržo pēc citrona, lavandas vai „svaigas veļas” - reizēm tas vienkārši ne pēc kā īpaši nesmaržo.