 |
Modinātājs zvana, iespējams, pat vairākas reizes, taču no rīta cilvēks neatceras, ka būtu kaut ko dzirdējis. Šāda situācija pazīstama daudziem, un tā ne vienmēr nozīmē, ka cilvēkam vienkārši ir ļoti ciešs miegs. Pētnieki atklājuši, ka dažādās miega fāzēs smadzenes maina veidu, kādā apstrādā ārējās skaņas un organisma iekšējos signālus, vēsta “Neuroscience News”.
Smadzenes miegā neizslēdzas
Miega laikā smadzenes turpina aktīvi darboties. Tās apstrādā informāciju, regulē organisma funkcijas un zināmā mērā turpina sekot līdzi apkārtējai videi.
Ženēvas un Lozannas universitāšu pētnieki noskaidrojuši, ka miega laikā var mainīties līdzsvars starp diviem informācijas avotiem – ārējās pasaules stimuliem un signāliem, kas nāk no paša organisma.
Šos procesus dēvē par eksterocepciju un interocepciju. Pirmais attiecas uz apkārtējās vides uztveri, piemēram, skaņām, savukārt otrais – uz organisma iekšējo procesu, tostarp sirdsdarbības, uztveri.
Eksperimentā pētīja gan skaņu, gan sirdsdarbības uztveri
Pētījumā piedalījās 25 cilvēki, kuru smadzeņu aktivitāti zinātnieki novēroja ar elektroencefalogrāfijas jeb EEG palīdzību.
Dalībniekiem nomodā un dažādās miega fāzēs atskaņoja skaņas, vienlaikus analizējot smadzeņu reakciju gan uz ārējiem stimuliem, gan uz sirdsdarbību.
Rezultāti parādīja, ka reakcija uz šiem signāliem miega laikā nav nemainīga.
REM miegā uzmanība vairāk pievērsta organisma iekšienei
Īpaši interesantas pārmaiņas pētnieki novēroja REM jeb ātro acu kustību miega fāzē, kas cieši saistīta ar sapņošanu.
Šajā miega posmā smadzeņu reakcija uz ārējām skaņām kļuva vājāka, savukārt reakcija uz sirdsdarbības signāliem – izteiktāka.
Tas liecina, ka smadzenes miega laikā nevis vienkārši “atslēdzas” no apkārtējās pasaules, bet gan maina prioritātes, pievēršot lielāku uzmanību informācijai, kas nāk no organisma.
Tieši šāds mehānisms var būt viens no iemesliem, kāpēc noteiktos miega brīžos cilvēku ir grūtāk pamodināt ar ārēju skaņas signālu.
Kāpēc vienu skaņu nedzirdam, bet no citas pamostamies?
Tas gan nenozīmē, ka guļošs cilvēks kļūst pilnīgi nedzirdīgs. Smadzenes zināmā mērā turpina analizēt apkārtējās vides signālus.
Tāpēc iespējama šķietami paradoksāla situācija – cilvēks var nepamosties no ierastā modinātāja, bet reaģēt uz neparastu troksni, bērna raudāšanu vai citu viņam nozīmīgu skaņu.
To, cik viegli konkrētajā brīdī pamosties, ietekmē arī miega fāze, miega trūkums, nogurums un individuālās īpatnības.
Pētnieki izstrādājuši jaunu rādītāju
Lai precīzāk novērtētu, kam konkrētajā brīdī smadzenes pievērš lielāku uzmanību, zinātnieki izveidoja īpašu audio-kardiovaskulāro indeksu.
Tas ļauj salīdzināt nervu sistēmas reakciju uz ārējām skaņām un organisma iekšējiem signāliem.
Šāda pieeja var palīdzēt ne tikai labāk izprast miegu, bet nākotnē arī pētīt dažādus apziņas stāvokļus.
Atklājums var noderēt arī medicīnā
Pētnieku secinājumiem varētu būt daudz plašāks pielietojums par skaidrojumu tam, kāpēc no rīta noguļam modinātāju.
Labāka izpratne par to, kā smadzenes pārslēdzas starp ārējās pasaules un organisma iekšējo signālu uztveri, varētu palīdzēt novērtēt cilvēka apziņas stāvokli vispārējās anestēzijas laikā vai pacientiem ar smagiem smadzeņu bojājumiem.
Tātad brīdī, kad modinātājs šķietami zvana “tukšumā”, smadzenes nebūt nav pārtraukušas darboties. Tās turpina apstrādāt informāciju, tikai konkrētajā miega posmā ārējās skaņas var nebūt to galvenā prioritāte.