 |
Domājot par ilgmūžību, visbiežāk tiek pieminēta ģenētika, veselīgs uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes. Taču pētījumi liecina, ka nozīme var būt arī kādai personības īpašībai, kas sāk veidoties jau bērnībā – atbildībai un apzinīgumam. Par to raksta “BBC”, atsaucoties uz vienu no ilgākajiem cilvēka personības pētījumiem.
Pētījums, kas ilga vairāk nekā 80 gadus
Tā dēvētais Tērmena (Terman) pētījums ASV tika uzsākts 1921. gadā. Tajā vairāk nekā 1500 bērnu dzīvei sekoja līdzi vairāku desmitgažu garumā, analizējot viņu veselību, personības iezīmes, profesionālos panākumus un dzīves ilgumu.
Pētnieki secināja, ka viena no īpašībām, kas visciešāk saistīta ar ilgāku un veselīgāku mūžu, bija apzinīgums (conscientiousness), nevis augsts intelekts vai materiālā labklājība.
Ko nozīmē būt apzinīgam?
Psihologi ar šo jēdzienu raksturo cilvēkus, kuri ir organizēti, disciplinēti un atbildīgi. Viņi biežāk pabeidz iesākto, ievēro vienošanās, rūpīgi izturas pret saviem pienākumiem un retāk pieņem impulsīvus lēmumus.
Svarīgi, ka šīs īpašības nav tikai iedzimtas – tās iespējams attīstīt arī audzināšanas un ikdienas paradumu rezultātā.
Kā tas saistīts ar veselību?
Pētnieki uzskata, ka apzinīgāki cilvēki dzīves laikā biežāk pieņem veselībai labvēlīgus lēmumus. Viņi retāk smēķē, uzmanīgāk izturas pret riskantām situācijām, regulārāk apmeklē ārstus un biežāk ievēro ārstēšanas ieteikumus.
Ilgtermiņā šādas ikdienas izvēles var samazināt slimību risku un pozitīvi ietekmēt dzīves ilgumu.
Paradumi veidojas jau bērnībā
Speciālisti uzsver, ka apzinīgums attīstās pakāpeniski. To palīdz veidot šķietami vienkārši ikdienas pienākumi:
- saklāt savu gultu;
- pabeigt iesāktos darbus;
- rūpēties par savām mantām;
- palīdzēt mājas darbos;
- ievērot dienas režīmu.
Šādi ieradumi attīsta paškontroli, spēju plānot laiku un uzņemties atbildību, kas vēlāk var noderēt gan darbā, gan rūpēs par veselību.
Vai pieaugušā vecumā vēl iespējams ko mainīt?
Pētnieki uzsver, ka personība nav nemainīga. Arī pieaugušie var attīstīt disciplīnu, ieviest veselīgākus paradumus un uzlabot savu dzīvesveidu.
Tomēr bērnībā iegūtās prasmes bieži kļūst par pamatu tam, kādus lēmumus cilvēks pieņem visas turpmākās dzīves laikā.
Lai gan ģenētikai ir būtiska nozīme veselībā un ilgmūžībā, tā nav vienīgais faktors. Pētījumi liecina, ka bērnībā veidoti paradumi – atbildība, disciplīna un prasme pabeigt iesākto – ilgtermiņā var būt saistīti ne tikai ar panākumiem dzīvē, bet arī ar ilgāku un veselīgāku mūžu.