 |
Dienvidkorejas psihiatrs Lī Si-hjongs arī 93 gadu vecumā turpina strādāt medicīnā un negrasās doties pensijā. Viņš uzskata, ka ilgas un aktīvas dzīves pamatā nav brīnumlīdzekļi, bet gan vienkārši ikdienas paradumi, kas tiek ievēroti gadiem ilgi. Par ārsta dzīvesveidu raksta izdevums “Chosun Ilbo”.
Atbildība pret sevi un citiem
Lī stāsta, ka no autovadītāja apliecības atteicies jau 75 gadu vecumā. Viņš pamanījis, ka reakcija kļūst lēnāka, tāpēc nolēmis vairs nesēsties pie stūres, lai neapdraudētu citus satiksmes dalībniekus.
Ikdienā ārsts pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Lai gan Dienvidkorejā senioriem pēc 65 gadu vecuma metro pieejams bez maksas, viņš par braucieniem maksā pats, uzskatot, ka, kamēr turpina strādāt un saņem ienākumus, nav pamata izmantot šo atvieglojumu.
Viņš arī izvairās sēdēt vietās, kas paredzētas senioriem, jo nevēlas radīt situāciju, kurā citi pasažieri justos spiesti atdot savu vietu.
Kustības katru dienu
Par vienu no svarīgākajiem veselības noslēpumiem psihiatrs uzskata regulāras fiziskās aktivitātes.
Katru rītu viņš velta aptuveni 30–40 minūtes vingrošanai. Treniņā ietilpst stiepšanās vingrinājumi, pietupieni, atspiešanās, vingrinājumi ar sava ķermeņa svaru un nodarbības uz soļošanas trenažiera. Pēc tam viņš dažas minūtes meditē, lai mierīgi sāktu dienu.
Arī vakaros ārsts dodas aptuveni pusstundu ilgā pastaigā. Viņš uzsver, ka kustības nedrīkst kļūt par izvēles iespēju – tām jābūt ikdienas sastāvdaļai arī saspringtās dienās vai komandējumos.
Dzīves grūtības kā rūdījums
Lī atklāj, ka pēdējo četru gadu desmitu laikā nav slimojis ar saaukstēšanos. Viņš uzskata, ka viņa izturību lielā mērā veidojuši smagie dzīves apstākļi jaunībā.
Pusaudža gados viņš piedzīvoja Korejas karu, dzīvoja trūkumā un saskārās ar badu. Lai gan šis dzīves posms bija ļoti grūts, ārsts uzskata, ka tas palīdzējis attīstīt gan fizisko izturību, gan psiholoģisko noturību.
Svarīgākais – konsekvence
Pēc psihiatra domām, veselīga novecošana nav saistīta ar vienu īpašu noslēpumu. To veido regulāras kustības, apzināti lēmumi, atbildība pret sevi un apkārtējiem, kā arī spēja saglabāt ikdienas ritmu neatkarīgi no vecuma.
Viņš uzsver, ka tieši mazi, bet ilgstoši ievēroti ieradumi var būt nozīmīgāki par īslaicīgām veselības iniciatīvām vai modernām metodēm.