 |
Īsie video, kas dominē sociālajos tīklos, var ietekmēt ne tikai uzmanības noturību, bet arī informācijas iegaumēšanu. Pie šāda secinājuma nonākuši Ķīnas pētnieki no Juņnaņas Pedagoģiskās universitātes un Centrālās Ķīnas Pedagoģiskās universitātes, kuru pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā Communications Psychology.
Pētnieki uzskata, ka ļoti īss video formāts var nebūt piemērotākais risinājums mācību satura apguvei.
Eksperimentā salīdzināja garus un īsus video
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 150 studenti. Dalībniekiem demonstrēja ceļojumu tematiskus video, taču vienai grupai tie bija aptuveni 10 minūšu gari, savukārt otrai – sadalīti īsos fragmentos, kuru ilgums nepārsniedza dažas minūtes.
Daļai studentu tika dots uzdevums iegaumēt redzēto, bet citiem vienkārši skatīties video bez papildu uzdevumiem.
Visu eksperimenta laiku dalībnieku smadzeņu aktivitāte tika novērota ar funkcionālās magnētiskās rezonanses (fMRI) palīdzību, kas ļāva pētniekiem reāllaikā analizēt dažādu smadzeņu zonu darbību.
Īsāki video – vājāka atmiņa
Rezultāti parādīja, ka studenti, kuri skatījās īsos video, daudz sliktāk atcerējās tajos redzēto. Turklāt informācija no atmiņas pazuda ātrāk nekā tiem, kuri bija skatījušies garāku video.
Pētnieki novēroja saistību starp video ilgumu un spēju iegaumēt saturu – jo īsāks bija video, jo mazāka iespēja, ka tajā ietvertā informācija saglabāsies ilgtermiņa atmiņā.
Ko parādīja smadzeņu skenēšana?
Smadzeņu attēldiagnostika liecināja, ka īsu video skatīšanās laikā samazinājās aktivitāte vairākos reģionos, kas saistīti ar informācijas apstrādi, telpisko uztveri, atmiņu un kognitīvo kontroli.
Vienlaikus pastiprināti aktivizējās zonas, kas reaģē uz ārējiem stimuliem, piemēram, strauju kadru maiņu, spilgtām krāsām un skaņas efektiem.
Pētnieki uzskata, ka šādā situācijā smadzenes vairāk koncentrējas uz nepārtraukti mainīgajiem vizuālajiem stimuliem, nevis uz satura izpratni un iegaumēšanu.
Vai tas nozīmē, ka īsie video ir kaitīgi?
Pētījuma autori neapgalvo, ka īsie video būtu kategoriski jāizvairās skatīties. Tomēr viņi uzskata, ka šāds formāts var nebūt piemērots sarežģītas informācijas apguvei, īpaši izglītības jomā.
Pēc viņu domām, mācību materiāliem efektīvāki varētu būt garāki un saturiski viengabalaināki video, kas dod skatītājam vairāk laika uztvert un apstrādāt informāciju.
Pētījumi turpināsies
Nākamajā pētījuma posmā zinātnieki plāno noskaidrot, vai problēma saistīta ar pašu video garumu vai drīzāk ar ļoti dinamisko montāžu, kas raksturīga sociālo tīklu saturam.
Viņi iecerējuši pārbaudīt, vai lēnāks montāžas temps un mierīgāka informācijas pasniegšana var uzlabot skatītāju spēju koncentrēties un iegaumēt redzēto.