 |
Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību ne tikai veselīgam uzturam un fiziskajām aktivitātēm, bet arī kvalitatīvam miegam. Sociālajos tīklos strauji popularitāti ieguvusi tendence ar nosaukumu "sleepmaxxing", kas sola dziļāku miegu, vairāk enerģijas, labāku pašsajūtu un pat veselīgāku izskatu. Tomēr miega speciālisti atgādina – ne visi internetā izplatītie padomi ir vienlīdz vērtīgi, un daļa no tiem nemaz nav balstīti zinātniskos pierādījumos.
Kas slēpjas aiz "sleepmaxxing"?
Ar terminu "sleepmaxxing" apzīmē dažādu paradumu, ierīču un paņēmienu kopumu, kuru mērķis ir pēc iespējas uzlabot miega kvalitāti.
Daudzi veido īpašas vakara rutīnas, izmanto aptumšojošos aizkarus, baltā trokšņa ierīces, smaguma segas, aromterapiju, zīda spilvendrānas un viedierīces, kas analizē miega fāzes. Citi pirms gulētiešanas ieslēdz sarkano apgaismojumu, lieto magniju vai melatonīnu, bet daži pat aizlīmē muti ar speciālu lenti, lai miega laikā elpotu tikai caur degunu.
Lai gan šādas metodes internetā tiek plaši apspriestas, ne visas no tām ir vienlīdz efektīvas vai piemērotas ikvienam.
Kuras metodes patiešām darbojas?
Miega eksperti norāda, ka daļa no "sleepmaxxing" ieteikumiem patiesībā nav nekas jauns. Jau gadiem ilgi par svarīgākajiem laba miega priekšnoteikumiem tiek uzskatīti pavisam vienkārši paradumi.
Speciālisti iesaka:
- katru dienu doties gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā;
- nodrošināt guļamistabā vēsu, tumšu un klusu vidi;
- vismaz stundu pirms gulētiešanas nelietot telefonu, datoru un citas ierīces;
- dienas laikā pietiekami kustēties un uzturēties svaigā gaisā.
Pēc ekspertu domām, jau šo ieradumu ievērošana lielākajai daļai cilvēku sniedz lielāku ieguvumu nekā dažādu modernu gadžetu izmantošana.
Kad vēlme gulēt ideāli sāk traucēt?
Lai gan rūpes par miega kvalitāti ir apsveicamas, ārsti brīdina par otru galējību – pārmērīgu aizraušanos ar "perfektu miegu".
Piemēram, mutes aizlīmēšana miega laikā pēdējā laikā kļuvusi ļoti populāra, taču cilvēkiem ar elpošanas traucējumiem vai miega apnoju tā var būt pat bīstama.
Tāpat uztura bagātinātājus, piemēram, melatonīnu vai magniju, nevajadzētu lietot tikai tāpēc, ka tos reklamē influenceri. Pirms regulāras lietošanas vēlams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Speciālisti pievērš uzmanību arī tam, ka arvien vairāk cilvēku kļūst pārlieku atkarīgi no viedpulksteņu un fitnesa aproču sniegtajiem miega datiem. Ja katrs "sliktais" miega novērtējums rada satraukumu, tas var radīt pretēju efektu – miegs kļūst vēl sliktāks. Šādu apsēstību ar ideālu miegu speciālisti dēvē par ortosomniju.
Vai ir vērts sekot šim trendam?
Eksperti uzskata, ka "sleepmaxxing" var būt noderīgs, ja tas mudina cilvēkus veidot veselīgākus ikdienas paradumus – agrāk doties gulēt, samazināt ekrānu lietošanu vakarā, izvēdināt guļamistabu un ievērot stabilu dienas režīmu.
Savukārt dārgu ierīču iegāde vai nepārbaudītu metožu izmantošana negarantē labāku miegu. Nereti visefektīvākie risinājumi ir arī visvienkāršākie.
"Sleepmaxxing" spilgti parāda, ka sabiedrības attieksme pret miegu pēdējos gados ir mainījusies – tas vairs netiek uztverts kā laiks, ko var ziedot darbam vai izklaidei, bet gan kā viens no svarīgākajiem veselības pamatiem. Tomēr miega speciālisti atgādina, ka kvalitatīvu naktsmieru visbiežāk nodrošina nevis moderni trendi, bet regulārs dienas režīms un veselīgi ikdienas ieradumi. Ja bezmiegs vai citi miega traucējumi saglabājas ilgstoši, vislabākā izvēle būs konsultācija ar ārstu vai miega speciālistu.