 |
Padoms "ievelc vēderu" daudzām sievietēm ir pazīstams jau kopš bērnības. Tas gadiem ilgi ticis uzskatīts par labas stājas un slaidas figūras noslēpumu. Taču fizioterapeiti norāda, ka pastāvīga vēdera ievilkšana var negatīvi ietekmēt elpošanu, stāju un pat iegurņa pamatnes veselību, raksta “DoctorPiter”.
Kāpēc šis ieradums var kaitēt?
Speciālisti skaidro, ka daudzi cilvēki vēderu ievelk automātiski un pat nepamana, ka muskuļi visu laiku atrodas sasprindzinājumā.
Pēc fizioterapeites Karolīnas Pakardas teiktā, tas ierobežo diafragmas – galvenā elpošanas muskuļa – dabisko kustību. Rezultātā elpošana kļūst seklāka, bet organismam nākas izmantot citus muskuļus, lai kompensētu radušos slodzi.
Tas var radīt papildu sasprindzinājumu kakla, plecu, muguras un gurnu apvidū.
Kas ir "smilšu pulksteņa sindroms"?
Lai gan tas nav oficiāls medicīnisks termins, fizioterapeiti to izmanto, lai raksturotu situāciju, kad cilvēks ilgstoši tur ievilktu vēderu.
Šādā gadījumā ķermenis zaudē dabisko stabilitāti, un dziļo vēdera muskuļu vietā lielāku slodzi uzņemas virspusējie muskuļi. Tas var pasliktināt stāju un ietekmēt kustību kvalitāti.
Iespējamās sekas
Pēc speciālistu teiktā, ilgstoša vēdera ievilkšana var būt saistīta ar:
- seklu elpošanu;
- sasprindzinājumu kaklā, žoklī un muguras lejasdaļā;
- diskomfortu ribu un gurnu rajonā;
- iegurņa pamatnes muskuļu darbības traucējumiem;
- hroniskām muguras sāpēm.
Svarīgi gan atcerēties, ka šādi simptomi var būt saistīti arī ar citiem veselības traucējumiem, tāpēc precīzu cēloni var noteikt tikai speciālists.
Kā saprast, vai vēders tiek sasprindzināts pārāk bieži?
Eksperti iesaka pievērst uzmanību vairākām pazīmēm:
- ir grūti pilnībā atslābināt vēderu;
- rodas nepatīkama sajūta, mēģinot to atbrīvot;
- elpošana notiek galvenokārt ar krūškurvi;
- bieži jūtams sasprindzinājums mugurā vai gurnos;
- vēdera lejasdaļā saglabājas uzpūšanās sajūta, kas nemazinās arī pēc fiziskām aktivitātēm.
Ko iesaka fizioterapeiti?
Lai mazinātu šo ieradumu, speciālisti iesaka:
- regulāri pievērst uzmanību tam, vai vēders nav sasprindzināts bez vajadzības;
- apzināti iemācīties atslābināt vēdera muskuļus;
- praktizēt diafragmālo jeb 360 grādu elpošanu, kur ieelpas laikā izplešas ne tikai krūškurvis, bet arī sāni un mugura;
- rūpēties par pareizu stāju, lai krūškurvis un iegurnis atrastos dabiskā pozīcijā;
- veikt vieglus mobilitātes vingrinājumus ribām un krūškurvim.
Fizioterapeiti uzsver, ka vēdera muskuļu aktivizēšana treniņu laikā ir nepieciešama un pareiza. Taču pastāvīga vēdera ievilkšana ikdienā nav tas pats, kas veselīgs muskuļu tonuss, un ilgtermiņā šāds ieradums var radīt nevajadzīgu slodzi organismam.