 |
Viens no slavenākajiem kokiem Lielbritānijā - leģendārais Lielais ozols (Major Oak) Šervudas mežā - ir pilnībā gājis bojā. Koks, kas gadsimtiem ilgi saistīts ar stāstiem par Robinu Hudu, šopavasar pirmo reizi vairs neizplauka, un dabas aizsardzības speciālisti apstiprinājuši, ka tā dzīves cikls ir noslēdzies, ziņo BBC.
Aptuveni 1200 gadu vecais ozols bija viens no vecākajiem un iespaidīgākajiem kokiem Apvienotajā Karalistē. Tas atradās Šervudas mežā Notingemšīrā un ik gadu piesaistīja tūkstošiem apmeklētāju no visas pasaules.
Kāpēc gājis bojā vēsturiskais koks?
Karaliskā putnu aizsardzības biedrība (RSPB), kas pārvalda šo teritoriju, norāda, ka precīzu bojāejas iemeslu noteikt nav iespējams, taču pie vainas, visticamāk, ir vairāku faktoru kopums.
Eksperti uzsver, ka šāda vecuma koki reti mirst tikai no vecuma. Lielā ozola stāvokli negatīvi ietekmēja:
- ilgstoša cilvēku aktivitāte ap koku;
- dažādas konstrukcijas un aizsardzības risinājumi, kas gadu gaitā tika uzstādīti, cenšoties to saglabāt;
- klimata pārmaiņas;
- pēdējo gadu karstuma viļņi un sausuma periodi.
Pēc speciālistu domām, tieši šo apstākļu kombinācija kļuva par izšķirošo faktoru.
Koks, kas kļuvis par leģendu
Saskaņā ar leģendu tieši šī ozola dobumā patvērumu esot meklējis leģendārais laupītājs Robins Huds un viņa biedri.
Koka dobums izveidojās dabisku procesu rezultātā, taču gadsimtu gaitā tas kļuva par vienu no atpazīstamākajiem Šervudas meža simboliem.
Nosaukumu "Lielais ozols" koks ieguva pēc tam, kad tas tika aprakstīts 1790. gadā britu armijas veterāna majora Heimana Rūka darbā par Šervudas mežu.
Vandāļu postījumi un tūristu radītā slodze
Pēdējo desmitgažu laikā ozols vairākkārt cietis arī no cilvēku rīcības.
Karantīnas laikā tika konstatēti vandālisma gadījumi, kuru rezultātā bojāta gan koka aizsargkonstrukcija, gan pati miza. Vienā no incidentiem no stumbra atdalījās aptuveni metru garš mizas fragments.
Lai pasargātu ozolu, piekļuve tam bija ierobežota jau vairāk nekā 40 gadus, tomēr tas neatturēja atsevišķus apmeklētājus no mēģinājumiem uzkāpt kokā.
Ozols turpinās dzīvot citā veidā
Lai gan koks ir miris, tas netiks nocirsts. RSPB paziņojusi, ka ozols paliks savā vietā kā dabas un vēstures piemineklis.
Turklāt no Lielā ozola iegūtie stādi jau ir iestādīti dažādās pasaules vietās, ļaujot šī unikālā koka ģenētiskajam mantojumam turpināt dzīvot arī nākotnē.
Speciālisti uzsver, ka pat miris koks joprojām ir nozīmīga ekosistēmas daļa, nodrošinot dzīvesvietu daudzām putnu, kukaiņu un sēņu sugām.