 |
Dzīvē ir daudz situāciju, kuras mēs nespējam ietekmēt. Taču gandrīz vienmēr varam izvēlēties, kā uz tām reaģēt. Psihiatre Sjū Varma uzskata, ka tieši šī prasme - tā sauktais praktiskais optimisms - bieži kļūst par vienu no svarīgākajiem laimes un emocionālās noturības avotiem, raksta “HuffPost”.
Vai optimisms ir iedzimts?
Dažkārt šķiet, ka daži cilvēki piedzimst ar spēju saglabāt mieru pat vissarežģītākajās situācijās. Viņi ātrāk atkopjas pēc neveiksmēm, nezaudē cerību un spēj virzīties uz priekšu arī tad, kad apstākļi nav labvēlīgi.
Tomēr eksperti uzsver - optimisms ne vienmēr ir rakstura īpašība, ar kuru cilvēks piedzimst. To iespējams attīstīt un trenēt gluži kā jebkuru citu prasmi.
Mācība no traģēdijas
Savas karjeras sākumā Sjū Varma vadīja garīgās veselības programmu cilvēkiem, kurus skāra 2001. gada 11. septembra terorakti Ņujorkā. Daudzi no cietušajiem saskārās ar depresiju, trauksmi un pēctraumatiskā stresa traucējumiem.
Tomēr speciālisti novēroja arī ko citu - daļa cilvēku, kuri bija piedzīvojuši traģēdiju, saglabāja spēju pielāgoties un turpināt pilnvērtīgu dzīvi.
Kādai sievietei, kura bija pārdzīvojusi notikušo īpaši veiksmīgi, ārste jautāja, kāds ir viņas noturības noslēpums. Sieviete atbildēja, ka pēc traģēdijas sākusi palīdzēt citiem cietušajiem un iesaistījusies atbalsta darbā. Viņai radās skaidrs mērķis, un tieši tas palīdzēja pārvarēt grūtības.
Kas ir praktiskais optimisms?
Eksperti uzsver, ka praktisko optimismu nevajadzētu jaukt ar tā saukto toksisko optimismu.
Toksisks optimisms nozīmē problēmu ignorēšanu un pārliecību, ka viss atrisināsies pats no sevis. Savukārt praktiskais optimisms balstās uz reālistisku situācijas izvērtēšanu un gatavību rīkoties.
Praktisks optimists neizliekas, ka problēmu nav. Viņš atzīst grūtības, izvērtē iespējamos riskus un meklē risinājumus.
Piemērs no ikdienas
Iedomāsimies, ka cilvēks saņem analīžu rezultātus, kuri liecina par paaugstinātu holesterīna līmeni.
Toksisks optimists varētu ignorēt rezultātus un pārliecināt sevi, ka viss būs kārtībā.
Pesimists, savukārt, varētu secināt, ka situācija ir bezcerīga, un pat necensties kaut ko mainīt.
Praktisks optimists izvērtētu situāciju un pieņemtu konkrētus lēmumus - konsultētos ar ārstu, pārskatītu uzturu, vairāk kustētos un sekotu līdzi veselības rādītājiem.
Kāpēc tas palīdz justies laimīgākam?
Psihologi uzskata, ka cilvēki jūtas daudz labāk, ja koncentrējas uz to, ko var ietekmēt, nevis uz to, kas atrodas ārpus viņu kontroles.
Praktiskais optimisms palīdz:
- mazināt stresu;
- saglabāt motivāciju;
- vieglāk pārvarēt grūtības;
- just lielāku kontroli pār savu dzīvi;
- saglabāt cerību arī sarežģītās situācijās.
Tāpēc laimes noslēpums bieži nav ideālos apstākļos vai veiksmes stāstos. Daudz svarīgāka ir spēja pieņemt realitāti, saglabāt cerību un spert nākamo soli uz priekšu pat tad, kad viss nenotiek pēc plāna.