Meteorologi brīdina: nākotnē Eiropā arvien biežāk iespējama milzu krusa

Meteorologi brīdina: nākotnē Eiropā arvien biežāk iespējama milzu krusa

Klimata pārmaiņas var būtiski mainīt krusas raksturu Eiropā - zinātnieki prognozē, ka nākamajās desmitgadēs pieaugs lielu un īpaši postošu krusas graudu veidošanās risks. Žurnālā "Nature" publicēts pētījums liecina, ka līdz gadsimta beigām lielas krusas gadījumu skaits Eiropā varētu palielināties par 38-47%, kamēr neliela krusa kļūs retāk sastopama.

Pētnieki skaidro, ka atmosfēras sasilšana rada labvēlīgus apstākļus spēcīgākiem negaisiem. Siltāks gaiss spēj uzkrāt vairāk mitruma un enerģijas, kas veicina intensīvāku negaisa mākoņu attīstību un spēcīgākas augšupvērstās gaisa plūsmas. Tieši šie procesi ļauj veidoties lielākiem krusas graudiem, kas rada visnopietnākos postījumus.

 

Krusas nodarītie zaudējumi pasaulē jau tagad ir ievērojami. Eksperti lēš, ka ik gadu tie sasniedz aptuveni 80 miljardus ASV dolāru. Eiropā krusas vētras ir starp finansiāli dārgākajām dabas katastrofām, un apdrošinātāji pēdējos gados fiksē arvien lielāku šādu notikumu skaitu. Dažās sezonās postījumu apmērs pārsniedz piecus miljardus eiro.

 

Visbīstamākie ir krusas graudi, kuru diametrs sasniedz piecus centimetrus vai vairāk. Šāda krusa spēj sabojāt automašīnas, ēku jumtus, saules paneļus un lauksaimniecības sējumus. Īpašas bažas rada iespējamie zaudējumi saules enerģijas nozarei, kas Eiropā strauji attīstās.

 

Lai gan vēsturiski vissmagākās krusas vētras biežāk novērotas ASV, klimata pētnieki uzskata, ka tieši Eiropa nākotnē varētu kļūt par vienu no reģioniem, kur postošas krusas epizodes pieaugs visstraujāk.

 

Arī Baltijas valstīs eksperti saskata pieaugošu risku. Jau pašlaik reģionā biežāk novērojami vasaras negaisi un lokālas vētras. Lai gan lielas krusas gadījumi joprojām ir salīdzinoši reti, salīdzinot ar Centrāleiropu, globālā sasilšana un ekstrēmu laikapstākļu pieaugums var veicināt to biežāku parādīšanos arī Baltijā.

 

Speciālisti uzsver, ka nākotnes postījumu apmēru noteiks ne tikai klimata pārmaiņas, bet arī sabiedrības gatavība tām pielāgoties. Nozīmīga loma būs ēku, transporta infrastruktūras un enerģētikas objektu noturībai pret arvien ekstremālākiem laikapstākļiem.