 |
Pēc nesenajiem notikumiem ar neidentificētu bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijas teritorijā arvien biežāk izskan jautājumi par iedzīvotāju apziņošanu gaisa apdraudējuma gadījumos. Balstoties uz lvportals.lv publicēto informāciju un Ukrainas armijā dienējošās kara mediķes Sarmītes Cīrules pieredzi, skaidrojam, kā šāda sistēma darbojas Ukrainā un kādas atziņas būtu noderīgas arī Latvijai.
Ukrainā iedzīvotāju brīdināšanai par gaisa apdraudējumu tiek izmantoti vairāki informācijas kanāli. Ir speciāla aplikācija, kas paredzēta gaisa trauksmes paziņojumiem, taču arī bez tās cilvēki apdraudētajā teritorijā telefonos saņem skaļus šūnu apraides brīdinājumus ar aicinājumu doties uz patvertnēm vai palikt iekštelpās. Daudzās pilsētās vienlaikus darbojas arī skaļruņu sistēmas.
Papildus tam Ukrainā pieejamas dažādas aplikācijas un čatu grupas, kur iespējams operatīvi sekot līdzi informācijai par dronu vai raķešu pārvietošanos, sprādzieniem un citiem draudiem. Dažkārt šādās grupās informāciju publicē arī militārpersonas, kurām atļauts izpaust noteiktus datus.
Kara mediķe Sarmīte Cīrule uzsver - lai gan informācija tiek izplatīta dažādos veidos, ļoti svarīgi ir tas, lai cilvēkiem būtu pieejamas oficiālās aplikācijas un viņi saņemtu valsts sniegtos brīdinājumus.
Vienlaikus arī Ukrainā mēdz gadīties situācijas, kad trauksmes paziņojums pienāk tikai pēc tam, kad uzbrukums jau noticis - cilvēki dzird sprādzienus vai redz dronus un tikai tad saņem brīdinājumu. Kara apstākļos šādas kļūdas mēdz būt.
Saņemot trauksmes paziņojumu, Ukrainā daudzviet tiek slēgtas iestādes, cilvēkus no lielveikaliem aicina doties uz patvertnēm, bet īpaši bīstamās situācijās iedzīvotāji spēj ļoti ātri organizēties evakuācijai. Vienlaikus cilvēki ir noguruši no nepārtrauktajām trauksmēm, īpaši pilsētās, kur uzbrukumi notiek gandrīz nepārtraukti.
Sarmīte Cīrule atzīst, ka viņu satrauc situācija Latvijā, jo, viņasprāt, civilās aizsardzības apmācība un sabiedrības informēšana joprojām nav pietiekama. Viņa uzsver, ka cilvēkiem nepieciešamas vismaz elementāras zināšanas par rīcību krīzes situācijās, pirmās palīdzības sniegšanu un rīcību apdraudējuma laikā.
Pēc viņas domām, svarīga ir ne tikai valsts un atbildīgo dienestu rīcība, bet arī pašu cilvēku gatavība - sakārtoti pagrabi, ūdens un pārtikas krājumi, kā arī sadarbība ar kaimiņiem. Ukrainas pieredze rāda, ka krīzes situācijās ļoti nozīmīga kļūst savstarpējā palīdzība un sabiedrības iesaiste.
Latvijā cilvēki nav pietiekami informēti par rīcību apdraudējuma gadījumā, uzskata kara mediķe Sarmīte Cīrule. Viņu satrauc tas, ka, dzīvojot blakus Krievijai un Baltkrievijai, sabiedrībai joprojām trūkst praktisku zināšanu par civilās aizsardzības jautājumiem un rīcību krīzes situācijās.
Viņasprāt, Latvijā civilā apmācība ir aizkavējusies, turklāt medijos pieejamā informācija bieži ir pārāk virspusēja. Īpašas bažas rada tas, vai seniori, vientuļi cilvēki un personas ar veselības problēmām vispār zina, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā un kā viņus sasniegt krīzes situācijā.
Sarmīte Cīrule uzsver, ka daudz cilvēku joprojām izmanto vienkāršos “podziņu” telefonus, bet kara gadījumā telekomunikācijas var kļūt par vienu no pirmajiem mērķiem. Tāpēc, viņasprāt, valstij un pašvaldībām jau laikus jādomā, kā šos cilvēkus informēt un iesaistīt.
Viņa norāda, ka cilvēki nereaģēs uz brīdinājumiem, ja nebūs uzticēšanās atbildīgajiem dienestiem un nebūs veikta sabiedrības sagatavošana. Tieši tādēļ nepieciešamas regulāras apmācības, vienkāršā valodā sagatavoti informatīvi materiāli, televīzijas un radio raidījumi, kā arī praktiskas mācības skolās un pašvaldībās.
Kā piemēru viņa min Ukrainu, kur liela nozīme ir arī brīvprātīgo iesaistei - civiliedzīvotāji tiek apmācīti pirmās palīdzības sniegšanā un taktiskajā medicīnā. Pēc viņas domām, arī Latvijā būtu jāiesaista vairāk brīvprātīgo, Zemessardze, mediķi un citi speciālisti.
Mediķe uzsver, ka svarīga ir arī pašu cilvēku atbildība - sakārtot pagrabus, sagatavot ūdens un pārtikas krājumus, iepazīt kaimiņus un zināt, kurp doties apdraudējuma gadījumā. Viņa atgādina: krīzes situācijās ļoti svarīga kļūst savstarpējā sadarbība un gatavība rīkoties.
Ja ir saņemta informācija par iespējamu gaisa apdraudējumu, ko rada bezpilota lidaparāti, svarīgi ir to neignorēt un rīkoties atbilstoši situācijai, ievērojot atbildīgo iestāžu (piemēram, Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas (VP), Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, pašvaldības u. c.) sniegtos norādījumus, jo nepieciešamā rīcība ir atkarīga no tā, kāds apdraudējums pastāvēs.
Seko līdzi aktuālajai informācijai vietnē 112.lv, kā arī Nacionālo bruņoto spēku un Valsts policijas tīmekļvietnēs!
Kā rīkoties, ja atrodies apdraudētajā teritorijā:
IEKŠTELPĀS:
- bez kavēšanās slēpies vietās, kur starp tevi un ēkas ārpusi ir vismaz divas sienas;
- dzirdot sprādziena troksni, paliec iekštelpās, netuvojies logiem vai durvīm;
- telpas atstāj tikai pēc atbildīgo dienestu paziņojuma saņemšanas vai ne ātrāk kā pēc 10 minūtēm no pēdējā sprādziena brīža, pārvietojies, izvērtējot pārvietošanās maršruta drošību;
ĀRĀ:
- uz tuvāko patvēruma vietu (piemēram, pagrabu, ēkas pazemes stāvu, pazemes stāvvietu vai eju) vai patvertni dodies tad, ja izmantotajā agrīnās brīdināšanas sistēmā ir norādīts, ka nepieciešams turp doties (patvēruma vietu mēģini izvēlēties tālāk no militāriem vai stratēģiskiem objektiem);
- ja atrodies apdraudētajā teritorijā un brauc ar automašīnu, tad izvērtē situāciju un turpini pārvietoties līdz drošai vietai vai arī apstājies un dodies prom no ceļa, vajadzības gadījumā meklē patvērumu.
JA IERAUGI NOKRITUŠU BEZPILOTA LIDAPARĀTU VAI TĀ ATLIEKAS:
- netuvojies un nepārvieto to;
- atkāpies no notikuma vietas vismaz 100 metru attālumā;
- zvani uz 112 un informē par aizdomīgiem nokritušiem bezpilota lidaparātiem.
SVARĪGI:
- ja neatrodies apdraudētajā teritorijā, tad sazinies ar saviem draugiem, radiem un paziņām, kuri atrodas apdraudētajā teritorijā, un pārliecinies, ka viņi ir informēti!