Eiropas Parlaments nosaka nākamā daudzgadu budžeta prioritātes

Eiropas Parlaments nosaka nākamā daudzgadu budžeta prioritātes

2026. gada 28. aprīlī Strasbūrā Eiropas Parlaments pieņēma 2027. gada Eiropas Savienības budžeta vadlīnijas.

Svarīgi atzīmēt, ka galvenais ziņotājs ir Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, un šī ir pirmā reize, kad ES gada budžeta politiskās prioritātes nosaka deputāts no Latvijas vai Baltijas valstīm.

 

Nils Ušakovs uzsver: “Pieeja, kuru ir izdevies iekļaut šajās vadlīnijās, ir oficiālās Eiropas Parlamenta prioritātes, strādājot gan pie šī gada budžeta, gan arī kā mantojums nākamajam daudzgadu budžetam.”

 

Nākamajam daudzgadu budžetam noteiktas trīs galvenās prioritātes. Pirmā no tām ir atbalsts pierobežas reģioniem – ne tikai robežai, bet visām pierobežas pašvaldībām. Kā skaidro Nils Ušakovs: “Ir nepieciešams īpašs atbalsts, jo situācija pašvaldībās, kas atrodas pie Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas robežas – tostarp Slovākijā, Rumānijā un Ungārijā – būtiski atšķiras. Tas ietekmē uzņēmējdarbību, bezdarba līmeni un sociālās problēmas. Infrastruktūras izbūve vien nepalielina investīciju pievilcību.”

 

Līdz ar to, atbalstot pašvaldības, prioritāri jārisina ekonomiskie un sociālie jautājumi, savukārt drošība šajā gadījumā kļūst par sekundāru aspektu.

 

Otra prioritāte, kas politisku iemeslu dēļ Eiropas Parlamentā nosaukta par “frontes līnijas dalībvalstu zemniekiem”, attiecas uz Austrumeiropas lauksaimniekiem. Problēma ir vēsturiska – jau 22 gadus Latvija ir ES dalībvalsts, taču tās zemnieki saņem par aptuveni 20% mazāk tiešo maksājumu nekā kolēģi Rietumeiropā.

 

Iepriekš tas tika uzskatīts par netaisnīgu, bet pieļaujamu pārejas periodā, taču pašreizējos apstākļos tas kļuvis nepieņemami.

 

Trešais prioritārais virziens ir saistīts ar ārējo robežu stiprināšanu. Tā nav tikai Latvijas robeža ar Krieviju vai Baltkrieviju – tā ir arī visas Eiropas Savienības ārējā robeža. Tāpēc, kā uzsver deputāti, finansējumam jābūt kopīgam un balstītam solidaritātē, nevis jāgulstas tikai uz atsevišķu valstu nodokļu maksātājiem.

 

Eiropas Savienības austrumu pierobežā ietilpst piecas valstis – Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija. Deputāti uzsver, ka šis jautājums jārisina valsts līmenī, neveidojot atšķirīgu politiku starp pašvaldībām. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols norāda:

 

 

“Tās pašas iniciatīvas – kā noturēt uzņēmējus pierobežā, kā noturēt iedzīvotājus – ir kritiski svarīgas.” Viņš piebilst: “Mēs esam spējuši gan Parlamentā, gan Padomē pārliecināt, ka konkurētspēja šajos reģionos nav vienlīdzīga. Mēs esam piefrontes valsts, un tas ietekmē investīciju vidi. Kurš gribēs investēt reģionā, kas tiek uztverts kā potenciāli apdraudēts? Tāpēc ir panākts, ka šie reģioni tiek izdalīti kā īpaši atbalstāmi.”

 

Godīga attieksme pret “frontes līnijas” dalībvalstu zemniekiem ir vēl viena būtiska prioritāte. Vadlīnijas uzsver nepieciešamību ņemt vērā to valstu lauksaimnieku īpašās vajadzības, kuras robežojas ar Ukrainu, Krieviju un Baltkrieviju. Vienlaikus dokuments aicina nodrošināt taisnīgu tiešmaksājumu sadali Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros – jautājumu, kas nav pilnvērtīgi risināts kopš Latvijas iestāšanās ES.

 

Arī Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle norāda uz potenciālajiem riskiem:

 

 

“Vēl viena lieta, kas tiek apsvērta – dalībvalstīm pašām būs jāpalielina lauksaimniecības subsīdijas. Tas nozīmē, ka mūsu lauksaimniekiem situācija var kļūt sliktāka, jo, piemēram, Vācija varēs atbalstīt savus zemniekus vairāk nekā mēs.”

 

Vadlīnijas atspoguļo arī plašākas Eiropas Parlamenta prioritātes. Sociālajā jomā pirmo reizi izteikts aicinājums investēt mājokļu pieejamībā, veselības aprūpē uzsvars pārcelts uz cilvēkresursiem, bet tiesiskuma jomā apstiprināts, ka visi ES izdevumi pakļauti nosacītības (kondicionalitātes) regulējumam.

 

Vienlaikus pastāv bažas par 2027. gada budžeta iespējām – reālā fiskālā telpa ir aptuveni 1,3 miljardi eiro, jo lielāko daļu veido obligātie maksājumi, tostarp programmas NextGenerationEU parāda procenti. Kā uzsver Nils Ušakovs, galvenā prioritāte būs novērst esošo programmu samazinājumus, nevis tās paplašināt.

 

Noslēgumā vadlīnijas aicina atteikties no pieejas “iztērēt par katru cenu” un koncentrēties uz kvalitatīviem, augstas pievienotās vērtības projektiem, vienlaikus izvērtējot programmu reālo ietekmi. Tas kalpos par pamatu nākamajam budžeta periodam 2028.-2034. gadam.