No kā bērni manto intelektu - jaunākie zinātnieku secinājumi

No kā bērni manto intelektu - jaunākie zinātnieku secinājumi

Vai zināt, no kura vecāka bērni pārmanto intelektu - mātes vai tēva? Atbildi sniedz jauns pētījums, vēsta TSN.

Jaunā pētījumā ir identificēti gēni, kuriem varētu būt izšķiroša loma intelekta attīstībā - mātes ieguldījums, visticamāk, varētu būt nozīmīgāks, saka eksperti.

 

Kembridžas universitātes ekspertu pētījums atklāj, ka ievērojama daļa gēnu, kas atbild par intelektu, atrodas X hromosomā.

 

Tā kā sievietēm ir divas X hromosomas, bet vīriešiem tikai viena, mātes ģenētiskais ieguldījums var būt lielāks - tas nozīmē, ka inteliģenta māte, visticamāk, nodos savas spējas bērnam.

 

Tā dēvētie imprintētie gēni darbojas atšķirīgi atkarībā no tā, no kura vecāka tie mantoti. Ar intelektu saistītie gēni biežāk ir aktīvi, ja tie nāk no mātes, savukārt no tēva mantotie var būt mazāk aktīvi vai pat “klusēt”. Mātes un tēva gēni ietekmē arī dažādas attīstības jomas - piemēram, smadzeņu garozu, kas atbild par domāšanu, atmiņu, valodu un uzmanību, lielā mērā nosaka mātes gēni.

 

Tikmēr limbisko sistēmu, kas saistīta ar emocijām un instinktiem, kā arī placentas attīstību biežāk ietekmē tēva gēni. Zinātnieki uzsver, ka embriji ar tikai viena vecāka ģenētisko materiālu nespēj izdzīvot, kas apliecina abu vecāku līdzvērtīgo nozīmi attīstībā.

 

Tomēr intelekts nav tikai ģenētikas rezultāts. Liela nozīme ir arī videi - attiecībām ar vecākiem, emocionālajam atbalstam, uzmanībai un stimulējošai videi agrīnā vecumā. Tas viss būtiski ietekmē bērna spēju mācīties, pielāgoties un risināt problēmas.

 

Pētījums piedāvā jaunu skatījumu - iespējams, intelekts ciešāk saistīts ar mātes gēniem. Taču kopējais attēls ir daudz sarežģītāks: bērna garīgās spējas veidojas, mijiedarbojoties iedzimtībai un videi.