Ikdienā mēs bieži koncentrējamies uz lielajiem izdevumiem, kas ietekmē ģimenes budžetu, taču patiesībā visvairāk naudas nemanot aizplūst tieši sīkumos. Tie ir tik ierasti un pašsaprotami, ka kļuvuši gandrīz neredzami, tomēr mēneša beigās var pārvērsties pārsteidzoši lielā summā. Nevis viens liels pirkums, bet daudzi mazi paradumi, kas atkārtojas dienu no dienas. Kā plānot ģimenes budžetu gudrāk, lai ietaupījums būtu patiešām jūtams? Skaidro “Martha Stewart”.
Elektroierīces, kas darbojas fonā
Pat ja šķiet, ka mājās viss ir izslēgts, daudzas ierīces joprojām patērē elektrību — televizors gaidīšanas režīmā, spēļu konsole, dekoders, kafijas automāts vai mikroviļņu krāsns ar digitālo pulksteni. Katrs patērē pavisam maz, taču kopā tie darbojas 24 stundas diennaktī. Mēneša laikā tas pārvēršas papildu kilovatstundās, kuras rēķinā neredzam kā atsevišķu pozīciju, bet izjūtam kopējā summā.
Karstais ūdens, kas pazūd nemanot
Ilgāka duša, ūdens tecināšana trauku mazgāšanas vai zobu tīrīšanas laikā, nedaudz pilošs krāns — katrs šāds brīdis šķiet sīkums, taču tieši karstais ūdens ir viens no dārgākajiem resursiem mājās. Ja mājoklī dzīvo vairāki cilvēki, šie ikdienišķie paradumi mēneša laikā var veidot ievērojamu daļu no komunālajiem maksājumiem.
Pārtika, kas tiek nopirkta un aizmirsta
Ledusskapja dziļumā palicis siers, atvērts jogurts, pusburciņa mērces vai neizmantoti dārzeņi — tie nav lieli pirkumi, taču tie atkārtojas regulāri. Šī pārtika netiek apēsta, bet nauda jau ir iztērēta. Mēneša griezumā tas bieži nozīmē desmitiem eiro, kas burtiski nonāk atkritumos.
Abonementi un pakalpojumi, par kuriem vairs nedomājam
Straumēšanas platformas, lietotnes, mākoņkrātuves, papildu kanāli vai sen aizmirsts sporta kluba abonements. Katrs maksā salīdzinoši maz, tāpēc paliek nepamanīts. Taču, ja vairāki šādi maksājumi automātiski tiek noņemti no konta katru mēnesi, tie kļūst par stabilu izdevumu pozīciju pat tad, ja pakalpojums vairs netiek izmantots.
Sīkumi veikalā, kas “paķerti pa ceļam”
Košļājamā gumija, šokolāde pie kases, kafija līdzņemšanai, akcijas prece, kas “varētu noderēt”. Šie pirkumi reti tiek plānoti — tie ir spontāni un emocionāli, tāpēc šķiet nekaitīgi. Tomēr, ja tas notiek vairākas reizes nedēļā, mēneša beigās summa var būt pārsteidzoši liela.
Mājas tēriņi reti iziet no kontroles vienā dienā. Tie izslīd cauri pirkstiem pakāpeniski — pa vienam mazam paradumam. Šie sīkumi paši par sevi nav slikti, taču kļūst dārgi tieši tāpēc, ka tos nepamanām. Brīdī, kad tie kļūst redzami, rodas iespēja saprast, kur patiesībā pazūd nauda — un tas bieži ir pirmais solis pretī lielākai finansiālai brīvībai.