 |
Daļa pārtikas produktu pieliekamajā var kļūt par slēptu veselības risku pēc derīguma termiņa beigām, pat ja ārēji tie izskatās nebojāti. Kā norāda žurnāls “Health”, šādus produktus drošāk ir nekavējoties izmest, lai mazinātu kaitīgu baktēriju vairošanos un ar pārtiku saistītu slimību risku.
Cepamā eļļa
Saskaņā ar “British Journal of Nutrition” lielākā daļa cepamo eļļu — piemēram, augu, rapšu un olīveļļa — saglabā svaigumu aptuveni 6–12 mēnešus no iegādes brīža un 3–5 mēnešus pēc atvēršanas, ja tās glabā pareizi. Atsevišķas eļļas, piemēram, kokosriekstu eļļa, var saglabāties līdz pat trim gadiem.
Laika gaitā gaisma, siltums un gaiss noārda taukus, izraisot eļļas sasmakšanu. Sasmakušai eļļai ir asa, nepatīkama smarža un garša, turklāt tā zaudē daļu vērtīgo tauku un antioksidantu. Šādas eļļas var veidot kaitīgus brīvos radikāļus, kas bojā šūnas, veicina iekaisumu un ilgtermiņā palielina hronisku slimību risku.
Riekstu sviesti
Zemesriekstu, mandeļu un Indijas riekstu sviestu neatvērtā veidā pieliekamajā var uzglabāt 6–9 mēnešus. Pēc atvēršanas tie parasti saglabājas svaigi apmēram 2–3 mēnešus.
Šie produkti satur eļļas, kas saskarē ar skābekli pakāpeniski bojājas, mainot garšu un konsistenci. Lai gan bojāts riekstu sviests ne vienmēr uzreiz izraisa saslimšanu, ilgstoša lietošana var veicināt iekaisuma procesus un palielināt sirds slimību risku. Turklāt pēc derīguma termiņa beigām pastāv lielāks bakteriāla piesārņojuma, tostarp salmonellas, risks. Ja parādās pelējums vai nepatīkama smaka, produktu noteikti jāizmet.
Milti
Miltu uzglabāšanas ilgums ir atkarīgs no to veida un glabāšanas apstākļiem. Baltie milti, uzglabāti cieši noslēgtā traukā vēsā un sausā vietā, var saglabāties līdz gadam.
Pilngraudu milti parasti glabājas tikai līdz sešiem mēnešiem, jo tie satur grauda dīgli ar augstu tauku saturu, kas bojājas ātrāk. Saskaroties ar skābekli, tauki sasmakst, piešķirot miltiem skābenu smaržu un rūgtenu garšu. Mitrums savukārt var veicināt pelējuma veidošanos un mikotoksīnu rašanos, kas var būt bīstami veselībai.
Garšvielas un žāvēti garšaugi
Veselas garšvielas parasti saglabā kvalitāti 3–4 gadus, maltas — 2–3 gadus, bet žāvēti garšaugi lielāko daļu aromāta un iedarbības zaudē 1–3 gadu laikā.
Laikam ejot, noārdās antioksidanti un citas vērtīgās vielas, tāpēc vecas garšvielas kļūst mazāk aromātiskas un mazāk vērtīgas uztura ziņā. Pēc atvēršanas tās var uzsūkt mitrumu, kas rada labvēlīgus apstākļus pelējuma un baktēriju attīstībai.
Pupiņas un lēcas
Žāvētas pupiņas un lēcas slēgtā iepakojumā pieliekamajā var glabāties līdz gadam vai līdz norādītajam derīguma termiņam. Tās bieži vien paliek lietojamas arī vēlāk, taču ar laiku samazinās uzturvērtība. Pēc 2–3 gadiem pakāpeniski krītas vitamīnu saturs, un produkts kļūst mazāk vērtīgs uzturā.