 |
No 6. jūlija Eiropā sāksies klimata scenārijs, kas turpināsies vismaz nākamo mēnesi un skaidri parādīs, cik jūtami klimata pārmaiņas maina mūsu ikdienas laikapstākļus. Pēc jaunākajām Copernicus Climate Change Service (ECMWF) prognozēm, kā arī Eiropas Vides aģentūras (EEA) datiem, nākamo 30 dienu periodā daudzviet Eiropā valdīs gan augstāka gaisa temperatūra nekā ierasts, gan svārstīgs nokrišņu režīms.
Karstums virs normas
Saskaņā ar sezonālajām prognozēm, kuras izstrādā ECMWF, jau no 6. jūlija lielā Eiropas daļa – jo īpaši Francija, Vācija, Polija un Balkāni – piedzīvos gaisa temperatūru, kas pārsniegs klimatisko normu par 2 līdz pat 4 grādiem. Šis siltuma vilnis prognozēs pagaidām redzams kā vismaz 4 nedēļas ilgstošs.
Arī Vidusjūras reģions gatavojas atkārtot jau iepriekš pieredzētos “karstuma kupolus”, kas ilgi notur karstu, sausāku gaisu virs konkrēta reģiona. Tādēļ Spānijā, Itālijā un Grieķijā varētu atkārtoties scenāriji ar +40 °C un pat augstākām temperatūrām.
Mainīgi nokrišņi
Interesanti, ka šajā pašā periodā ECMWF prognozē nokrišņu daudzuma anomālijas, kas būs ļoti atšķirīgas reģionu griezumā.
Ziemeļeiropa (īpaši Skandināvija) var sagaidīt vairāk nokrišņu nekā ierasts.
Savukārt Austrumeiropa un Balkāni — sausāku un karstāku periodu, kas var palielināt sausuma un mežu ugunsgrēku riskus.
Šāds kontrasts ir klasiska klimata pārmaiņu parādība, kad gaisa masas pārvietojas citādi un pastiprinās lokāli ekstrēmi.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Pētnieki norāda, ka, lai gan šāda “siltā mēneša” prognoze pati par sevi vēl nav unikāla, tieši kopējā intensitāte un ilgums ir tas, kas klimata pārmaiņu dēļ kļūst biežāks. Tā saucamais zemes-atmiņas efekts, kur augsne, veģetācija un pat okeāns saglabā siltumu no iepriekšējiem periodiem, veicina ilgstošākus karstuma viļņus.
Turklāt karstāks gaiss spēj uzņemt vairāk mitruma, kas, kad tas beidzot izkrīt lietus veidā, rada straujas lietusgāzes un lokālus plūdus.
Kas gaidāms Latvijā?
Pagaidām prognozes rāda, ka Latvija atradīsies uz šī karstuma un vēsāku, mitrāku gaisa masu robežas. Tas nozīmē, ka iespējamas gan vairākas karstas un tveicīgas dienas, gan pēkšņi lietus periodi ar pērkona negaisiem. Tomēr kopumā temperatūras novirze virs normas būs mazāka nekā Eiropas vidienē.
Ko par to saka eksperti?
Eiropas Vides aģentūra norāda, ka šādi periodi turpmāk būs raksturīgāki:
“Laikapstākļu modeļi Eiropā kļūst izteiktāki — sausāki un karstāki periodi mijas ar pēkšņiem, stipriem nokrišņiem. Tas ir tiešs pierādījums klimata pārmaiņu ietekmei, kas vairs nav nākotnes jautājums, bet jau šodienas realitāte.”
No 6. jūlija Eiropa atkal piedzīvos mēnesi, kas skaidri demonstrēs, kā laikapstākļi kļūst ekstrēmāki, nekā tie bija agrāk. Tas nozīmē arī lielāku uzmanību lauksaimniecībā, enerģētikā un veselības aprūpē, jo arvien biežāk jāpielāgojas karstuma un sausuma ietekmei.