Ik pēc 11 gadiem Saules cikla laikā Saule piedzīvo aktivitātes kritumu un pieaugumu. Tas nozīmē, ka mūsu zvaigznei ir Saules minimuma un Saules maksimuma fāzes. Pēdējais iestājas aptuveni katra Saules cikla vidū. Pašreizējais 25. cikls sākās 2019. gadā.

Saules maksimuma laikā Saules magnētiskie poli mainās vietām, un mūsu zvaigzne sasniedz aktivitātes maksimumu. Šajā laikā uz Saules parādās vairāk Saules plankumu, kas ir reģioni ar aukstāku plazmu un spēcīgākiem magnētiskajiem laukiem.

Magnētiskā lauka līniju pārrāvumi un jauni savienojumi izraisa enerģijas un radiācijas izplūdes, kas pazīstamas kā Saules uzliesmojumi. Jo vairāk Saules plankumu, jo vairāk uzliesmojumu rodas uz Saules. Taču īpaši daudz visspēcīgāko uzliesmojumu parādās tieši Saules maksimuma laikā.

Zinātnieki ziņoja, ka saskaņā ar Saules novērojumu datiem, 25. ciklā Saules maksimums jau ir iestājies un tas ilgs aptuveni gadu.

Saules uzliesmojumi un ar tiem saistītie koronālās masas izmešanas, tas ir, plazmas izvirdumi uz Saules, izraisa dažādas intensitātes ģeomagnētiskās vētras uz Zemes, kā arī spilgtu polārblāzmu. Radiācijas un Saules daļiņu izmeši negatīvi ietekmē sakaru un navigācijas sistēmu darbību uz Zemes, kā arī var izraisīt traucējumus energosistēmu darbībā.

Katra Saules maksimuma laikā iestājas vislielākās aktivitātes periods, taču zinātnieki varēs noteikt šo periodu tikai pēc tam, kad Saule būs iegājusi Saules minimuma fāzē. Vislielākās aktivitātes periodi Saules maksimumā var būt dažāda ilguma dažādos Saules ciklos.

Zinātnieki sagaida, ka gada laikā uz Saules notiks daudz enerģijas un plazmas izvirdumu, tostarp visaugstākās X klases uzliesmojumi.

Piemēram, šī gada maijā šādi spēcīgi uzliesmojumi izraisīja spēcīgāko ģeomagnētisko vētru uz Zemes pēdējo 20 gadu laikā.

NASA zinātnieki plāno iegūt vairāk informācijas gan par pašu Sauli, gan par tās aktivitāti šī gada decembrī, kad Saules zonde “Parker” pietuvosies zvaigznei vistuvākajā attālumā, kādā vēl nav bijis neviens kosmosa kuģis.