Drošības padomes pieņemtā rezolūcija ietver Ziemeļkorejas naftas importa krasu samazināšanu, visu ārvalstīs strādājošo ziemeļkorejiešu atgriešanos dzimtenē 24 mēnešu laikā, un represijas pret kuģiem, kas ievestu šajā valstī vai izvestu no tās tādas aizliegtas preces kā ogles un naftu.
Rezolūcija tomēr neietver vēl skarbākus pasākumus, kurus mēģināja panākt ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija. Saskaņā ar tiem tiktu aizliegts jebkāds Ziemeļkorejas naftas imports un tiktu iesaldēti Ziemeļkorejas valdības un vadoņa Kima Čenuna starptautiskie aktīvi.
Rezolūcijas projektu, kuru izstrādāja ASV un kas tika apspriests ar Ķīnu, kritizēja Krievija, tāpēc tas pēdējā brīdī tika mainīts. Viena no šīm izmaiņām bija Ziemeļkorejas strādnieku atgriešanās termiņa pagarināšana no 12 līdz 24 mēnešiem, bet otra – ANO sankciju sarakstā iekļaujamo ziemeļkorejiešu skaita samazināšana no 19 līdz 15.
ASV vēstniece ANO Nikija Heilija pēc balsojuma sacīja, ka "šīs padomes izrādītā vienotība šo bezprecedenta sankciju noteikšanā atspoguļo starptautisko sašutumu par Kima režīma darbībām".
Viņa atgādināja, ka iepriekšējā sankciju rezolūcija apvienojumā ar agrāk noteiktiem pasākumiem aizliedza vairāk nekā 90% no Ziemeļkorejas preču eksporta.
Tā tika pieņemta, atbildot uz Ziemeļkorejas sesto un spēcīgāko kodolizmēģinājumu 3.septembrī, un aizliedza Ziemeļkorejai importēt dabasgāzi šķidrā vai kondensētā formā, eksportēt tekstilizstrādājumus un apstiprināt jaunas atļaujas ziemeļkorejiešu darbam ārvalstīs. Šādi Ziemeļkorejai tika liegti divi svarīgi ārvalstu valūtas ieguves avoti.
Heilija piektdien sacīja, ka jaunā rezolūcija "aizliedz visas atlikušās svarīgākā Ziemeļkorejas eksporta kategorijas, kas šim režīmam nozīmē ieņēmumu zaudējumu apmēram 250 miljonu ASV dolāru apmērā".
Jaunās sankcijas paredz samazināt Ziemeļkorejas pārstrādāto naftas produktu, tostarp dīzeļdegvielas un petrolejas, importa apjomu līdz ne vairāk par 500 000 barelu gadā.
Jēlnaftas importa maksimālais apjoms tiek samazināts līdz četriem miljoniem barelu gadā. Valstīm, kas Ziemeļkorejai piegādā naftu, būs reizi gada ceturksnī jāsniedz pārskati ANO Drošības padomes komitejai, kura novēro sankcijas pret Ziemeļkoreju.
Ziemeļkorejai tiek aizliegts eksportēt pārtiku un lauksaimniecības produkciju, mehānismus, elektroiekārtas, zemi un akmeņus, koksni un kuģus, un visām pārējām valstīm tiek aizliegts importēt šo produkciju no Ziemeļkorejas.
Visām valstīm tiek aizliegts eksportēt uz Ziemeļkoreju rūpniecības mehānismus, transporta automašīnas, dzelzi, tēraudu un citus metālus.
Visām valstīm līdz 2019.gada beigām ir jāizraida Ziemeļkorejas strādnieki un darba drošības novērotāji. Rezolūcijā paustas bažas, ka šo strādnieku nopelnītā ārvalstu valūta tiek izmantota, lai atbalstītu kodolieroču un ballistisko raķešu programmas.
ANO dalībvalstis tiek pilnvarotas savās ostās vai teritoriālajos ūdeņos arestēt, inspicēt un konfiscēt jebkuru kuģi, kuru turētu aizdomās par nelegālu importu uz Ziemeļkoreju vai nelegālu eksportu no tās, pārkāpjot ANO sankcijas.
Visām valstīm tek aizliegts apdrošināt vai pārapdrošināt ar Ziemeļkoreju saistītus kuģus, kas iesaistīti nelegālā importā vai eksportā, pārkāpjot ANO sankcijas, un izslēgt šādus kuģus no saviem reģistriem.
ANO sankciju sarakstam tiek pievienotas 15 Ziemeļkorejas amatpersonas.