Kazjuka tirgus, kura vēsture mērojama četros gadsimtos, marta pirmajā nedēļas nogalē pulcē tirgotājus un pircējus gan no visiem Lietuvas novadiem, gan kaimiņvalstīm un tālākām zemēm. Pēc rīkotāju ziņām, šogad dalībai gadatirgū pieteikušies aptuveni 2000 tirgotāju.
Tirgus rindu kopgarums Viļņas vecpilsētas ielās sasniedz aptuveni 17 kilometrus. Līdzās tradicionālo amatu meistaru darinājumiem tur varēs apskatīt un iegādāties arī Lietuvas jauno dizaineru darbus. Pirmo reizi gadatirgus sadalīts vairākās tematiskajās joslās. Vieglāk orientēties tirdziniekiem palīdzēs īpaša karte.
Šoreiz par godu šim tradicionālajam pavasara pasākumam tapusi īpaša kolekciju monēta, kas vienlaikus izmantota arī par šā gada Kazjuka tirgus simbolu. Mākslinieka Rīta Jona Beleviča veidotā monēta izlaista divos dažādos nominālos, un viens no tiem ir mūsdienām neparasts - 1,50 eiro. Kā pastāstījis naudas kaltuves "Lietuvos monetu kalykla" valdes priekšsēdētājs Mindaugs Vaičulis, tā ir atsauce uz tā dēvēto pusotrīti jeb poltoraku - pusotra graša monētu, ko Viļņas naudas kaltuvē kaldināja Polijas-Lietuvas ūnijas laikā, ar ko saistās arī Sv.Kazimira dienas gadatirgus pirmsākumi.
Tirgū varēs iegādāties gan šādu 1,50 eiro monētu no vara un niķeļa sakausējuma, gan krāsainu piecu eiro sudraba monētu. Dizains tām abām būs vienāds. Reversā atainota Kazjuka tirgus pazīstamākā atribūtika - tradicionālais lietuviešu Pūpolsvētdienas simbols verba, ko pin no sausajiem augiem, kliņģeris, koka karotes, māla krūze, ratu ritenis, koka zirdziņš un gailis. Aversā redzams Lietuvas eiro monētās izmantotais Vīša simbols - jātnieks zirgā, bet netradicionālā interpretācijā, par paraugu ņemot kamīna podiņa fragmentu, kas atrasts arheoloģiskajos izrakumos no Kazimira IV Jagellona laikmeta.
Pirmo reizi gadatirgus pasākumos aktīvi iesaistījusies Viļņas arhidiecēze, rīkojot tirgus aizgādņa Sv.Kazimira svētkus. Piektdien, tirgus pirmajā dienā, Viļņas katedrālē notiek koncerts "Kronēšanas mise". Sestdien paredzētas izglītojošas programmas un ekskursijas Baznīcas mantojuma muzejā, bet svētdien notiks mise Viļņas katedrālē.
Tikmēr Viļņas Luķišķu laukumā pazīstamais kokgriezējs Virgīlijs Laučūns apņēmies izgatavot Lietuvas lielāko koka tupeļu pāri, kas garumā pārsniegšot divus metrus.
Vēsturnieki liecina, ka XVII gadsimtā laukumā pie Viļņas katedrāles aizsākās Lietuvas aizgādņa Sv.Kazimira svētku svinības, kas XIX gadsimtā izvērtās plašā un krāsainā triju dienu gadatirgū. Divdesmitajā gadsimtā tirgus vairākkārt mainījis norises vietas, bet kopš 1989.gada tas atkal atgriezies Viļņas vecpilsētas ielās un laukumos.