Lilijas ir viens no senākajiem kultūraugiem, kas joprojām nav zaudējušas savu popularitāti. Savulaik augs tika izmantots uzturā, kosmētikā un pat ārstniecībā – apdegumu un brūču ārstēšanā.
Pasaulē ir vairāk nekā 100 savvaļas liliju sugu, daudzi tūkstoši hibrīdu un šķirņu. Lilijām ģenētiski visradniecīgākās ir fritilārijas. Latvijas teritorijā savvaļā sastopamas 16 sugas.
Lilijas izdala gaistošas vielas – fitoncīdus, ar raksturīgām antibiotiskām īpašībām, kas veicina gaisa attīrīšanu no kaitīgām gāzēm.
Lai arī cik skaistas būtu lilijas, tās ir indīgas. Pat viena liliju ziedlapiņa var atstāt sekas gremošanas sistēmas darbībai, tāpēc šīs puķes jāuzmana no ziņkārīgiem bērniem un arī dzīvniekiem.
Liliju simboliskā nozīme ir nevainība.
Izrādās pirmie, kas atklāja liliju smaržas izmantojumu, bija ēģiptieši. Tieši viņi bija tie, kas liliju ekstraktu izmantoja aromātisku eļļu un ziepju gatavošanā, tāpēc pateicoties viņiem esam atklājuši šī zieda noderīgumu skaistumkopšanā.
Lilijas ir viens no tiem dārza augiem, kas vislabāk aug kopā ar vēl kādu liliju. Vislabāk, ja grupā ir trīs līdz piecas vienas šķirnes sīpoli, kas iestādīti līdzās, tad tiem ir vieglāk attīstīties un izaugt.
Dabiskos apstākļos lilijas aug mežos un kalnu pļavās.
Pateicoties liliju ziedu krāsu bagātībai un dažādiem ziedēšanas laikiem, var panākt liliju ilgstošu ziedēšanu dārzos no jūnija līdz pat septembrim.