Sociālie tīkli jauniešu dzīvē ir kļuvuši par ikdienu. Tajos tiek publicētas fotogrāfijas, video, viedokļi, komentāri un dažādi dzīves notikumi. Taču jaunietim, kurš šodien publicē saturu tikai draugu lokam, ne vienmēr ir skaidrs, ka pēc dažiem gadiem šo pašu informāciju var aplūkot arī potenciālais darba devējs.
Digitālajā laikmetā darba meklēšana arvien vairāk notiek ne tikai ar CV un darba intervijas palīdzību. Darba devējam, meklējot informāciju par potenciālo darbinieku, var būt pieejams arī viņa publiskais digitālais tēls.
Raidījuma „Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” ietvaros uzņēmējs Jānis Priede stāsta, ka, izvērtējot potenciālos darbiniekus, apskata arī viņu publiski pieejamos sociālo tīklu profilus. Viņš pievērš uzmanību gan publicētajam saturam, gan komentāriem, īpaši tam, vai cilvēks nav paudis ekstrēmus viedokļus.
Sociālie tīkli darba devējam var radīt pirmo priekšstatu par kandidātu vēl pirms darba intervijas.
Viņš atzīst, ka arī kandidāta sociālajos tīklos publicētais saturs var ietekmēt viņa vērtējumu. Tas nozīmē, ka jaunietim digitālā reputācija var kļūt par sava veida vizītkarti. Pat ja sociālo tīklu profils sākotnēji nav veidots kā profesionāls, publiski pieejamais saturs var veidot priekšstatu par cilvēka attieksmi, uzvedību un vērtībām.
Problēma ir tajā, ka jaunietis šodien ne vienmēr domā par to, kā viņa publicētais saturs izskatīsies pēc pieciem vai desmit gadiem. Tas, kas pusaudža vecumā šķiet joks vai nenozīmīgs komentārs, vēlāk var kļūt par daļu no digitālās reputācijas.
Tāpēc, veidojot savu digitālo tēlu, ir vērts domāt ne tikai par to, ko vēlamies parādīt draugiem, bet arī par to, kā šo informāciju varētu uztvert cilvēks, kurš mūs nepazīst.
Darba tirgū arvien lielāku nozīmi iegūst ne tikai izglītība un profesionālās prasmes, bet arī tas, kā cilvēks sevi prezentē digitālajā vidē. Tāpēc sociālie tīkli var kļūt gan par iespēju sevi parādīt no labākās puses, gan par risku, ja tajos atstātā informācija neatbilst tam tēlam, kādu jaunietis vēlas veidot nākotnē.
Digitālā reputācija veidojas pamazām – ar katru fotogrāfiju, komentāru un ierakstu. Tāpēc pirms nospiest pogu „Publicēt”, reizēm vērts sev pajautāt: vai es gribētu, lai šo ierakstu redz mans nākamais darba devējs?
Raidījumu „Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” skatieties SIA „Mediastrims” platformās: LRT+ televīzijā, LRT+ YouTube kanālā, portālos www.lat.grani.lv un www.grani.lv un portāla sociālajos tīklos. Materiāli tiks izplatīti sadarbībā ar reģionālajiem mediju partneriem – radio „Alise plus”, Divu krastu radio, Latgales Reģionālo televīziju un laikrakstu „Latgales Laiks”.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījumu „Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” saturu atbild SIA „Mediastrims”.
 |