Jaunieši internetā pavada ievērojamu daļu savas ikdienas – sazinās, iepērkas, izmanto internetbanku, sociālos tīklus un dažādus digitālos pakalpojumus. Taču aktīva dzīve digitālajā vidē nozīmē arī saskarsmi ar krāpniecības riskiem.
Krāpnieki kļūst arvien izdomas bagātāki. Viņi var uzdoties par ban-kas darbiniekiem, valsts iestāžu pārstāvjiem, darba devējiem, draugiem vai pat pazīstamām personām.
Finanšu nozares asociācijas padomniece Eleonora Busmane-Zvaigzne uzsver, ka krāpniecības upuris var būt jebkurš cilvēks. „Krāpnieki strādā ar dažādām tehnoloģijām, un tas neatšķiras, kādai paaudzei vai kādam zināšanu līmenim atbilst potenciālais krāpnieku upuris.”
Krāpnieki izmanto dažādus saziņas veidus, tā var būt saziņa pa telefonu vai īsziņās, kā arī citas saziņas lietotnes, izmantojot sociālos tīklus.
Bieži vien krāpnieku galvenais ierocis ir nevis tehnoloģija, bet cilvēka emocijas. Ziņa var radīt bailes vai steidzamības sajūtu – piemēram, tiek apgalvots, ka konts tūlīt tiks bloķēts vai nepieciešams nekavējoties veikt maksājumu.
Datu aizsardzības speciālists Jānis Rutka iesaka nesteigties ar e-pastos saņemto saišu atvēršanu.
„Būtu lietderīgāk cilvēkam atcerēties principu, ka e-pastā saņemtās saites neveram vaļā pa tiešo, bet aizejam uz to tīmekļa vietni, no kuras it kā ir atnākusi šī ziņa.”
Ja ziņa it kā ir no bankas, drošāk ir pašam atvērt bankas lietotni vai oficiālo tīmekļa vietni, nevis klikšķināt uz e-pastā ievietotās saites.
Vēl viena brīdinājuma pazīme ir steidzināšana. Ja e-pasts, īsziņa vai telefona zvans steidzina sarunu un lēmuma pieņemšanu, tā ir vēl viena zīme, kas liecina, ka šī saziņa nav droša.
Tomēr ar aizdomīgu ziņu atpazīšanu vien nepietiek. Svarīgi ir arī pasargāt savus kontus. Viens no būtiskākajiem drošības principiem ir katram kontam izmantot atšķirīgu paroli. Katrai platformai, katram rīkam, tīmekļa vietnei, e-pastam, kur mēs ejam iekšā, ir jāziveido savu atsevišķa, individuāla parole.
Krāpniecība internetā nav tikai vecāka gadagājuma cilvēku problēma. Digitālajā vidē aktīvi jaunieši arī var kļūt par krāpnieku mērķi. Tāpēc svarīgi ir ne tikai zināt, kā izveidot drošu paroli, bet arī iemācīties atpazīt manipulācijas. Ja ziņa rada paniku, steidzina vai pieprasa nekavējoties atklāt personas vai bankas datus, vispirms informācija ir jāpārbauda.
Raidījumu „Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” skatieties SIA „Mediastrims” platformās: LRT+ televīzijā, LRT+ YouTube kanālā, portālos www.lat.grani.lv un www.grani.lv, kā arī portāla sociālajos tīklos. Materiāli tiks izplatīti sadarbībā ar reģionālajiem mediju partneriem – radio „Alise plus”, Divu krastu radio, Latgales Reģionālo televīziju un laikrakstu „Latgales Laiks”.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījumu „Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” saturu atbild SIA „Mediastrims”.
 |