Sociālie tīkli jauniešiem ir kļuvuši par vietu, kur ne tikai sazināties ar draugiem, bet arī veidot savu tēlu.
Fotogrāfijas, video, apģērbs, ceļojumi, sportiskie sasniegumi un ikdienas notikumi – tas viss ļauj jaunietim parādīt citiem, kas viņš ir. Taču līdz ar vēlmi sevi parādīt rodas arī cita problēma – atkarība no citu cilvēku novērtējuma.
Pusaudžu vecums ir laiks, kad cilvēks mēģina saprast pats sevi. Kas es esmu? Kas man patīk? Kā es izskatos? Kā mani uztver citi? Šie jautājumi aplūkoti arī projekta „Digitālie bērni: 21. gadsimta jau-nieši” raidījumā, kurā psiholoģe Alisa Žuravļova skaidro, kā sociālie tīkli kļūst par vietu, kur jaunietis eksperimentē ar savu identitāti un meklē citu cilvēku novērtējumu.
„Mums ir jāatceras, ka tas ir tas vecums, kad veidojas identitāte un parasti jaunieši meklē atbildes uz šādiem jautājumiem – kas es esmu? Kas man patīk? Kas nepatīk? Kā es izskatos? Kā es varu izskatīties? Kas man piestāv? Kas nepiestāv?”
Taču līdzās identitātes meklējumiem sociālie tīkli piedāvā arī tūlītēju citu cilvēku reakciju. „Patīk” skaits, komentāri un sekotāju skaits var kļūt par sava veida vērtējumu.
Psihologe norāda: „Skolā mums ir vērtējumi no 1 līdz 10, un tātad sociālajos tīklos tie paši vērtējumi, bet ar simboliem. Sociālajos tīklos jaunieši arī meklē novērtējumu, atgriezenisko saiti.”
Pozitīva reakcija rada vēlmi publicēt arvien vairāk. Taču problēma sākas tad, ja cilvēka pašvērtējums kļūst atkarīgs no tā, kā reaģē citi. Ja jaunieša, pusaudža pašvērtējums ir atkarīgs no ārējā novērtējuma, tad varētu būt vēlme demonstrēt vairāk un vairāk no savas dzīves, rādīt, lai atkal saņemt pozitīvo pastiprinājumu, tā saucamos “laikus”.
Sociālie tīkli veicina arī salīdzināšanos. Jaunieši redz citu cilvēku labākos mirkļus un neapzināti sāk tos salīdzināt ar savu ikdienu. Vēlme iederēties var ietekmēt arī to, kādu saturu jaunietis publicē.
„Piederēt pie citiem, pie grupas, neatšķirties. Es esmu tāds pats kā citi, es sekoju līdzi modei, modes tendencēm, ka esmu, nosacīti sakot, normāls. Neatšķirties.”
Sociālie tīkli paši par sevi nav problēma. Būtiski ir tas, kā jaunietis tos izmanto un cik lielu nozīmi piešķir citu cilvēku reakcijai. Svarīgi atcerēties, ka sociālajos tīklos parasti redzama tikai daļa no cilvēka dzīves. Skaistas fotogrāfijas un veiksmīgi mirkļi neveido pilnīgu priekšstatu par cilvēka ikdienu. Tāpēc jautājums nav tikai par to, cik „patīk” saņemam. Svarīgāk ir saprast, vai mūsu pašvērtējums joprojām balstās mūsos pašos vai arī arvien vairāk – citu cilvēku reakcijā.
Raidījumu „Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” skaties jau 30. septembrī televīzijas kanālā LRT+!
Projekta materiāli būs pieejami SIA „Mediastrims” platformās: LRT+ televīzijā, LRT+ YouTube kanālā, portālos www.lat.grani.lv un www.grani.lv, kā arī portāla sociālajos tīklos. Materiāli tiks izplatīti sadarbībā ar reģionālajiem mediju partneriem – radio „Alise plus”, Divu krastu radio, Latgales Reģionālo televīziju un laikrakstu „Latgales Laiks”.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījumu „Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” saturu atbild SIA „Mediastrims”.
 |