Sociālie tīkli ir kļuvuši par neatņemamu jauniešu ikdienas sastāvdaļu. Fotogrāfijas, video, komentāri, atrašanās vietas, pasākumi un ikdienas gaitas – to visu iespējams dažu sekunžu laikā publicēt internetā. Taču problēma rodas brīdī, kad jaunietis neapzinās, cik daudz informācijas par viņu iespējams iegūt, saliekot kopā dažādus ierakstus.
Raidījuma „Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” ietvaros tika veikts eksperiments ar raidījuma viesi Artjomu. Izmantojot tikai publiski pieejamu informāciju viņa sociālo tīklu profilos, bija iespējams noskaidrot, kurā pilsētā jaunietis dzīvo un strādā, kādi ir viņa hobiji, kādos pasākumos viņš piedalās un kur dodas atpūsties.
Artjoms pats atzīst, ka apzinās, ka par viņu internetā ir pieejams daudz informācijas.
„Es esmu diezgan aktīvs jaunietis, kurš gan ar sportu nodarbojas, gan vienmēr ar jauniešiem un iestājos pasākumos. Tāpēc es jau domāju, ka tur diezgan daudz informācijas par mani internetā, jo es pats diezgan aktīvi sociālos tīklus vadu no pasākumiem, no treniņiem,” stāsta Artjoms. Viņš uzsver, ka informāciju pārsvarā publicē apzināti.
Tomēr ne visa digitālā pēda tiek atstāta apzināti. Datu aizsardzības speciālists Jānis Rutka skaidro, ka digitālā pēda veidojas gan no tā, ko cilvēks pats publicē, gan no datiem, kas tiek uzkrāti, izmanto-jot dažādus digitālos pakalpojumus.
Par aktīvo digitālo pēdu speciālists sauc to informāciju, ko cilvēks pats ievieto internetā, tie varbūt video, fotogrāfijas, ieraskti utm.
Savukārt psiholoģe Alisa Žuravļova norāda, ka jaunieši iespējamos riskus bieži apzinās tikai daļēji. Un pati problēma rodas tad, kad atsevišķi šķietami neatkarīgi ieraksti tiek apvienoti vienā kopainā.
Digitālā pēda var ietekmēt arī jaunieša nākotni. Informācija, kas šodien šķiet nenozīmīga, pēc vairākiem gadiem var nonākt darba devēja vai citu cilvēku uzmanības lokā.
Tāpēc pirms ieraksta publicēšanas jaunietim būtu vērts sev pajautāt – ko par mani šis ieraksts pasaka un vai es vēlos, lai šī informācija internetā būtu pieejama arī pēc vairākiem gadiem?
Digitālajā vidē pilnībā izvairīties no digitālās pēdas nav iespējams, taču mēs varam izvēlēties, cik daudz informācijas par sevi atklājam.
Raidījumu „Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” skaties jau 30. septembrī televīzijas kanālā LRT+!
Projekta materiāli būs pieejami SIA „Mediastrims” platformās: LRT+ televīzijā, LRT+ YouTube kanālā, portālos www.lat.grani.lv un www.grani.lv, kā arī portāla sociālajos tīklos. Materiāli tiks izplatīti sadarbībā ar reģionālajiem mediju partneriem – radio „Alise plus”, Divu krastu radio, Latgales Reģionālo televīziju un laikrakstu „Latgales Laiks”.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījumu „Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” saturu atbild SIA „Mediastrims”.
 |