Nav nekāds noslēpums, ka cigarešu smēķēšana ļoti slikti iespaido cilvēka izskatu un veicina straujāku novecošanos. Tomēr, iespējams, ka viena no smēķētājus visvairāk satraucošajām cigarešu lietošanas blakusparādībām ir dzeltenīgu zobu veidošanās un slikta elpa. Kāpēc tā notiek un ko darīt?
Pirmā robeža neiztur
Mute, smaganas un zobi būtībā ir pirmie, kas uz sevis izjūt cigarešu dūmu kaitīgo ietekmi. Sadegot cigaretei, rodas dūmi, kuros ir aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, ūdeņraža cianīds, svins un daudzas citas vielas, kas organismam nemaz nav nepieciešamas. Notīrīt tabakas darvu no zobu virsmas ir sarežģīts uzdevums. Karstie dūmi sajaucas ar auksto ieelpojamo gaisu, kas noved pie emaljas mikroplaisu parādīšanās. Šajās plaisās nosēžas tabakas degšanas produkti, kas maina zobu krāsu. Tabakas darvas mikrodaļiņas nokrāso zobus un aplikumu.
Vairāk nekā 70 no cigarešu dūmos esošajām vielām ir kancerogēnas. Tieši tās visbiežāk ir arī viens no smaganu slimību cēloņiem. Toksiskie tabakas dūmi kairina mutes dobuma mīkstos audus, tāpēc smēķētajiem bieži novēro aukslēju sīko siekalu dziedzeru iekaisumu, un iekaisušas smaganas ir mikroorganismiem labvēlīga vide.
Smēķēšana izraisa pastāvīgu nepatīkamu elpu jeb halitozi. Tabakas dūmos esošās vielas uzkrājas uz smaganām, vaigu gļotādas un mēles. Savukārt pati smēķēšana samazina siekalu plūsmu un provocē mutes dobuma disbakteriozi, kas var būt par iemeslu nepatīkamai smakai. Smēķēšana atūdeņo mutes dobuma audus, tāpēc pavājinās siekalu mitrinošās un dezinficējošās īpašības.
Smaganu slimības un bojāti audi
Cigarešu dūmi mutē veido sausu un skābu vidi, kas veicina pastiprinātu baktēriju vairošanos. To skaitam palielinoties, baktērijas sāk “uzbrukt” smaganām, izraisot to slimības. Smaganu slimības sākas, jo smaganas pamazām atkāpjas un zobu saknes kļūst brīvi pieejamas baktērijām, kas noved pie zobu pūšanas. Smaganām atkāpjoties, rodas kabatiņas starp zoba sakni un smaganām, kur iekļūst un paliek ēdiena atlikumi, ar ko barojas baktērijas.
Arvien jaunas cigarešu dūmu devas turpina graut smaganu audu spēju aizsargāt zobus. Tāpēc, ilgstoši smēķējot, tiek veicināta smaganu audu bojāšanās un sairums ap zobiem, kas noved pie kaula zudumu ap zobiem, spraugām starp zobiem un smaganām.
Tādejādi smēķēšana pastiprina risku iedzīvoties smaganu slimībās, kas ir viens no galvenajiem cēloņiem zobu pāragrai zaudēšanai. Tāpat jārēķinās ar to, ka cigarešu lietošana paildzinās dzīšanas procesus pēc zobu izraušanas vai cita veida zobārstniecības operācijām, kā arī palielinās risku neizdoties zobu implantu ievietošanas procedūrām.
Smēķētājiem, salīdzinot ar nesmēķētājiem, daudz biežāk veidojas zobakmens. Turklāt, jo vairāk tiek smēķēts, jo vairāk tas veidojas. Tāpat smēķētājiem uz zobiem daudz vairāk veidojas brūns vai melns aplikums, salīdzinot ar nesmēķētājiem. Šim aplikumam ir viegli pieķerties pie zobakmens, kuru tad vairs nevar noņemt ar zobu tīrīšanu vai diegošanu.
Aplikumā ir daudz baktēriju, kuras var izraisīt smaganu iekaisumu un zobu bojāšanos. Tas savukārt nozīmē daudz biežākas vizītes pie zobārsta vai zobu higiēnista, kas var noņemt šo mineralizēto aplikumu, kurš veidojas gan virs, gan zem smaganu līnijas. Tomēr dažkārt arī speciālistiem jau ir grūti palīdzēt, ja nogulsnes ir iekļuvušas dziļi zobu audu un plombējamo materiālu struktūrā.
Ne skalojamie līdzekļi, ne košļājamo gumiju lietošana pēc ēdienreizes nelikvidēs aplikumu. To iespējams noņemt tikai mehāniski. Smēķētāji nereti zobus cenšas noberzt ar cietāku zobu suku, tomēr tādejādi visbiežāk tiek noberzta emalja un savainotas smaganas. Labāk zobu tīrīšanai izmantot zobu suku ar mīkstiem sariņiem.
Smēķētājiem ir samazināta smaržas un garšas sajūta, tāpēc smēķētāji uzturā lieto pārāk daudz sāls, cukura un citu piedevu, kas noved pie vielmaiņas traucējumiem. Atmetot smēķēšanu, daļēji ir iespējams atgūt garšas sajūtu, bet tas ir atkarīgs no tā, cik ilgi un daudz cilvēks bija smēķējis. Pētījumos ir pierādīts, ka daudziem smēķētājiem pēc atmešanas uzlabojas arī garšas sajūtas.
Atmetot cigarešu smēķēšanu, cilvēka organisms kopumā spēj visai ātri atgūties. Tāpēc atmest cigarešu lietošanu nekad nav par vēlu. Lai arī lielākā daļa smēķētāju ir vismaz vienreiz mēģinājuši atmest, tomēr to nav nemaz tik viegli izdarīt un vairums vēlāk atkal atsāk smēķēšanu. Tāpēc smēķētājiem, kuriem neizdodas atmest, mūsdienās ir iespējams pārslēgties arī uz mazāk kaitīgām alternatīvām, kurās nav degšanas procesa un dūmu. Jāņem gan vērā, ka arī tās nav bez riska un pilnīga smēķēšanas atmešana vienmēr ir labākais problēmas atrisinājums.