Jau pašā sākumā jāuzsver – sports un smēķēšana nav draugi. Aktīvs dzīvesveids, vēlme dzīvot veselīgi un sasniegt labus rezultātus sportā nav savienojama ar smēķēšanu. Absolūti maldīgs ir uzskats, ka sportošana un veselīgi ieradumi var kompensēt cigarešu nodarīto kaitējumu organismam un veselībai.
Tā domāt ir pilnīgi absurdi, jo cigarešu dūmi indē cilvēku neatkarīgi no sportisko aktivitāšu veida, daudzuma vai intensitātes. Ne skriešana vai svaru celšana, ne aerobika vai joga nepalīdzēs pret indīgajām vielām, ko satur cigarešu dūmi.
Ātri nogurst un biežāk gūst traumas
Sportiskas aktivitātes ne vien neatrisina smēķēšanas radītās problēmas organismā, bet vēl jo vairāk, var radīt papildu apdraudējumu, īpaši intensīvu sportisku aktivitāšu laikā. Smēķēšana ir nopietns šķērslis ceļā uz nopietniem panākumiem ikvienam sportistam, jo cigarešu dūmos esošās vielas kavē skābekļa piegādi smadzenēm, sirdij un muskuļiem. Visi smēķētāja orgāni un audi strādā nepārtraukta skābekļa deficīta režīmā. Šī iemesla dēļ sportisti-smēķētāji ātrāk nogurst, ir vājāki un biežāk gūst traumas. Tāpat smēķēšana samazina ķermeņa spēju dziedēt, vājina kaulu izturību un paaugstina asinsspiedienu. Tāpēc cigaretes ir ārkārtīgi kaitīgas ikvienam aktīvam cilvēkam – gan cilvēkam, kas sporto hobija līmenī, gan profesionālam sportistam.
Pārslodze sirdij un maza efektivitāte
Lai muskuļi spētu kvalitatīvi strādāt, tiem ir nepieciešama pastāvīga skābekļa piegāde. Nesmēķētājam tā nav problēma, jo sirds un asinsvadu darbība nav traucēta. Savukārt smēķēšana izraisa asinsvadu sašaurināšanos un skābekļa badu. Muskuļiem piegādātā skābekļa daudzums samazinās, bet sirds darba apjoms dubultojas, lai nodrošinātu tikai tādus pašus rezultātus kā nesmēķētājam. Sportists, kas smēķē, nepieciešamo skābekļa daudzumu treniņa laikā nesaņem. Smēķējoši sportisti ir spiesti trenēties daudz vairāk un nemitīgi palielināt slodzi, cenšoties neatpalikt no saviem nesmēķējošiem konkurentiem. Sirds tiek pārslogota, nogurums un elpas trūkums iestājas daudz ātrāk, nozīmīgi palielinās traumatisms. Secinājumi ir viennozīmīgi – ja vēlies sportā gūt panākumus, pēc iespējas ātrāk ir jāpārtrauc smēķēt cigaretes. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka smēķētāju īpatsvars sportistu vidū ir ļoti niecīgs.
Nopietnu slimību cēlonis
Dažādas traumas treniņu un sacensību laikā ir viens no nozīmīgākajiem šķēršļiem sportistu ceļā uz panākumiem. Savukārt ilgstoša slimošana vai ielaista kaite var pārvilkt pāri treknu svītru jebkādiem tālākiem sporta karjeras sapņiem. Abos šajos gadījumos veiksmīgiem sportistiem izcils nedraugs ir smēķēšana. Tā nokauj izturību, veicina traumatismu un ilgtermiņā postoši iedarbojas uz sirdi un plaušu veselību. Cigarešu smēķēšana izraisa plaušu vēzi, sirds un asinsvadu slimības, kā arī hroniskas plaušu slimības, kuru ārstēšana var būt ļoti ilgstoša un dārga. Dūmi satur tūkstošiem dažādu ķīmisku savienojumu, tostarp dažādas kancerogēnas vielas, darvu, oglekļa monoksīdu, arsēnu, amonjaku, benzolu u. c.
Smēķēšana var sagraut pat ļoti aktīva un labi trenēta sportista veselību tik tālu, ka uzkāpšana pa trepēm uz otro stāvu liksies kā paaugstinātas slodzes treniņš. Labā ziņa gan ir tā, ka, laikus atmetot smēķēšanu, cilvēka organisms spēj visai strauji atjaunoties, pie nosacījuma, ka cigaretes jau nav nodarījušas neatgriezeniskas sekas. Ja ir izveidojusies ļoti spēcīga atkarība, atmešanas process gan var izrādīties ļoti nopietns izaicinājums. Šādos gadījumos ieteicams nekautrēties izmantot sava ģimenes ārsta vai narkologa palīdzību. Anonīmu palīdzību smēķēšanas atmešanai vari saņemt, arī zvanot uz konsultatīvo tālruni 67037333. Tāpat arvien plašākā klāstā bijušajiem cigarešu smēķētājiem ir pieejamas dažādas modernas tabakas un nikotīna alternatīvas, kas var palīdzēt patstāvīgi atmest smēķēšanu. Sākot no nikotīnu saturošām košļājamām gumijām, līdz pat karsējamai tabakai un plāksteriem.
Atceries, ja vēlies gūt nopietnus panākumus sportā, atkarību izraisošas vielas vienmēr būs tikai papildu risks, nevis palīgs.