Jautāts, pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts, kuras studiju programmas likvidēt vai pievienot citām, ministrs apgalvoja, ka kritēriji būs gan zinātniskie rādītāji, gan pašu programmu kvalitāte, gan arī dati par studiju programmu absolventiem - kas ar šiem cilvēkiem notiek tālāk, kur viņi strādā, cik pelna un kādus nodokļus maksā. "Šobrīd, kad mums ir studējošo un absolventu reģistrs, paveras lieliskas iespējas to darīt," skaidroja Šadurskis.

Argumentējot nepieciešamību reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), ministrs uzsvēra, ka šī augstskola piecos gados bija radījusi vien deviņas zinātniskās publikācijas, kamēr Latvijas Universitāte - 1700. "Nu, ir zināma atšķirība," noteica Šadurskis.

Uz jautājumu, par cik un kādu studiju programmu kvalitāti un nepieciešamību patlaban ir šaubas, ministrs atbildēja, ka pašreizējais mehānisms paredz studiju programmas akreditēt uz nepilnu laiku jeb diviem gadiem vai pilnu laiku jeb sešiem gadiem, un "būtībā tās programmas, kas ir ieguvušas nepilnu akreditāciju, tās ir zināmā mērā riska zonā".

Šadurskis atkārtoti uzsvēra, ka RPIVA ir vienīgā valsts augstskola, kuru plānots slēgt. Pēc tam augstskolu skaits vairs netikšot samazināts, iecerēts tikai novērst izglītības programmu dublēšanos.

BNS jau ziņoja, ka IZM ir nolēmusi ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.