VK pārstāve Zane Ozola pastāstīja, ka pēdējo gadu tendences liecina par to, ka prēmiju un naudas balvu apjoms pieaug.
2013.gadā valsts pārvaldē izmaksāto prēmiju un naudas dāvanu apjoms bija 11 166 091 eiro, 2014.gadā - 11 323 783 eiro, 2015.gadā - 18 023 321 eiro, bet dati par 2016.gadu būs zināmi šā gada vasarā.
VK dati liecina, ka ik gadus visdāsnāk prēmijas un naudas balvas piešķirtas Finanšu ministrijas (FM) un tās pakļautības iestāžu darbiniekiem, piemēram, 2015.gadā tie bija virs trim miljoniem eiro. FM seko Iekšlietu ministrija, kuras resorā prēmijās un naudas balvās 2015.gadā piešķirti 2,5 miljoni eiro. 1,65 miljoni eiro izmaksāti Tieslietu ministrijā, 1,61 miljons eiro - Zemkopības ministrijā 1,4 miljoni eiro Veselības ministrijā, 1,39 miljoni eiro - Kultūras ministrijā, 1,24 miljoni eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, pa 1,06 miljoniem eiro - Labklājības ministrijā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Ekonomikas ministrijā - 863 700 eiro.
Ozola skaidroja, ka 2015.gadā prēmiju un naudas balvu pieaugums daļēji skaidrojams ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības padomē.
VK uzskata, ka prēmiju piešķiršanai jābūt jēgpilnai un piemērojamai gadījumos, kad ir sasniegti rezultāti atbilstoši iestādes stratēģijā definētajiem mērķiem.
"Prēmija nevar būt kā regulāra piemaksa pie algas, ar ko darbinieks rēķinās ik gadu vai pat biežāk. Ja darbiniekam ir uzdots sasniegt konkrētus, izmērāmus rezultātus, un pēc izvērtēšanas ir gūta pārliecība, ka rezultāts ir sasniegts un nes labumu valstij, iestāde var izmantot prēmiju kā vienu no motivēšanas elementiem," uzsvēra VK pārstāve.
Ozola arī norādīja, ka katra iestāde prēmijas kā motivējošo elementu izmanto to resursu ietvaros, kas tai ir pieejami. Ja resursi nav vienādi, tad arī iespēja vērtēt un motivēt darbiniekus nav līdzvērtīga. "Uz šiem trūkumiem esam norādījuši FM un mudinājuši strādāt pie vienotās atlīdzības sistēmas, kas nodrošinātu vienlīdzīgu un jēgpilnu prēmiju piešķiršanu," informēja Ozola.