Vienlaikus viņa norādīja, ka atsevišķām produktu kategorijām - olām, zivīm, graudiem un gaļai - cenas turēsies stabilas vai arī nedaudz samazināsies.
"Piena tirgū iepirkuma cenas turpina kāpumu, līdz ar to pārstrādei jāpalielina savas galaproduktu cenas, lai spētu samaksāt piegādātājiem. Patlaban zemniekiem maksā ap 30 centiem par kilogramu piena. Cena vēl kāpj, jo darbu sākušas vairākas rūpnīcas Lietuvā un Polijā. Nedomāju gan, ka cena sasniegs 40 centus, te jābūt robežai. Iespējams, ka nākamgad darbu varētu pārtraukt dažs labs mazais pārstrādes uzņēmums, kuri specializējas uz šauriem nišas produktiem un kuriem nav eksporta tirgu, jo vienkārši nespēs samaksāt zemniekiem," sacīja Gulbe.
"Savukārt kafijas cena varētu nedaudz pieaugt, jo šogad pasaulē problēmas ar "Robustas" šķirnes pupiņu ražu, tur veidojas deficīts. Arī taukvielām - eļļām un sviestam, - cenas būs ar pieaugumu, jo pārstrāde iepriekšējos gados nedaudz samazinājās, bet tagad pieprasījums strauji pieaug. Savukārt apelsīniem slikto ražu dēļ cenas kāpums varētu būt ievērojams. Tas nozīmē, ka arī apelsīnu sulas koncentrātiem gaidāms cenas pieaugums," sacīja Gulbe.
Viņa arī norādīja, ka cenu samazinājums joprojām būs vērojams pasaules graudu tirgū, kur labo ražu dēļ veidojas uzkrājumi, krasi samazinot, piemēram, pārtikas kviešu cenas.
"Taču tas nebūs iemesls maizes cenu kritumam. jo korelācija starp miltu un maizes cenām ar katru gadu samazinās," piebilda Gulbe.
Viņa norādīja, ka maizes cepšanas biznesā graudi veido vien 10% no kopējās pašizmaksas, kamēr pārējās izmaksas veido energoresursi, darbaspēks, nodokļi, loģistika, turklāt Latvijas tirgum piemīt īpaša specifika.
"Latvijas specifika ir ļoti zemās maizes cenas - pat zemākas par vienu eiro kilogramā, vidējā cena ir 2,50 par kilogramu. Vēl zemāk vairs nav kur krist. Šo specifiku diktē zemā pirktspēja un milzīgā konkurence. Tā kā maize ir nedabiski lēta, cena neizbēgami pieaugs. To jau var vērot saldskābās maizes segmentā, kur, nedaudz samazinoties iepriekšējos gados vērotajam pieprasījumam pēc graudu maizēm, tagad ir pieprasījuma kāpums," norādīja Gulbe.
Tāpat viņa atzina, ka vietējā tirgū nākamgad stabilas būšot olu, zivju un gaļas cenas.
"Mums ir spēcīgs Baltijas tirgus spēlētājs AS "Balticovo", kas pietiekami labi spēj nodrošināt ar savu produkciju. Zivju cenas, īpaši lasim, gada pēdējos mēnešos gan pieauga par vairākiem eiro, bet tālāks kāpums nav prognozējams. Norvēģijai vienubrīd bija problēmas ar lašu slimībām, bet šo nišu ātri aizpildīja Skotija, turklāt arī Latvijā ir labi attīstīta akvakultūra ar iespējam audzēt lašveidīgās zivis. Savukārt gaļas tirgū stabilas vai zemākas cenas diktēs pietiekami lielais lopbarības, īpaši graudu, daudzums," sacīja eksperte.
Vienlaikus viņa prognozēja, ka nākamgad lauksaimniecības un pārtikas industrijai būšot "nervozs gads".
"Dārzeņu audzētājus joprojām ietekmēs milzīgais Polijas tirgus, kas, neraugoties uz laikapstākļiem, spēj nodrošināt ar pietiekamu produkcijas daudzumu. Tāpat Spānijas un dažu citu valstu cūkaudzētāji spēj saražot lielu daudzumu cūkgaļas, kuras loģistiku un citām valstīm sekmē arī zemās degvielas cenas. Tikmēr mūsu cūkaudzētājiem problēmas sagādā Āfrikas cūku mēris un ar to saistītie tirdzniecības ierobežojumi, kas sadārdzina produkciju, savukārt mājputnu audzētājiem bažas rada putnu gripa. Tā ka kopumā 2017.gads visai industrijai solās būt visai nervozs," rezumēja Gulbe.
Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā ik gadu tiek vākta informācija par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Tā tiek iesniegta Eiropas Komisijai lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.