Vienlaikus ekonomiski neaktīvo sieviešu īpatsvars Latvijā pērn bija zemāks nekā vidēji ES - 2015.gadā Latvijā 36,8% sieviešu bija ekonomiski neaktīvas, kamēr vidēji ES - 41,7%.

Tāpat statistikas pārvaldē minēja, ka gan Latvijā, gan ES nepilnu darba laiku biežāk izvēlas strādāt sievietes. 2015.gadā Latvijā 10,8% nodarbināto sieviešu strādāja nepilnu darba laiku, taču ES šādu sieviešu īpatsvars bija trīs reizes augstāks - 32,6%.

Latvijā sievietes pamatdarbā pagājušajā gadā vidēji nedēļā strādāja par 4,5 stundām vairāk nekā sievietes vidēji ES - pērn Latvijā sievietes vidēji nedēļā strādāja 37,4 stundas, bet ES - 32,9 stundas, savukārt vīrieši Latvijā nedēļā strādāja gandrīz tikpat, cik vīrieši vidēji ES, - pērn Latvijā vīrieši nedēļā strādāja vidēji 39,2 stundas, bet ES - 39,4 stundas.

Gan Latvijā, gan ES raksturīgi, ka noteikta veida profesijās un nozarēs pārsvarā strādā viena dzimuma personas. Latvijā augsts sieviešu īpatsvars ir izglītībā, veselībā un sociālajā aprūpē, bet vīriešu pārsvars ir būvniecībā. Sievietes galvenokārt ir nodarbinātas tādās profesiju pamatgrupās kā pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (pērn 75,3% no pamatgrupā nodarbinātajiem) un zemākā līmeņa biroju darbinieki (74,1%). Savukārt tipiskākās "vīriešu profesijas" Latvijā ir mašīnu, iekārtu operatori un izstrādājumu montieri (92,4%), kā arī kvalificēti strādnieki un amatnieki (83,6%).

Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, sievietes vidēji nopelna mazāk nekā vīrieši. 2015.gadā sieviešu vidējā bruto mēnešalga bija par 16,2% zemāka nekā vīriešu. Vairums sieviešu strādā zemu atalgotās nozarēs - izmitināšanas, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu uzņēmumos, mākslas un izklaides nozarē, tirdzniecībā, veselības un sociālās aprūpes iestādēs.