Noteikumi noteic, ka turpmāk pašvaldībai būs tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros noteiks kritērijus komerczvejnieku zvejas efektivitātes vērtēšanai, ko attiecīgi piemēros, lemjot par zvejas tiesību sadali. Grozījumi arī paredz iespēju pašvaldībai piešķirt komerczvejniekiem zvejas rīku limitu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Savukārt saistībā ar to, ka akmeņplekšu tīkli tiek izmantoti vidēji divus mēnešus gadā un šīs sugas zivju nozveja pēdējos gados samazinās, uz pusi samazināta akmeņplekšu tīkla limita maksa - no 9,96 eiro uz 4,98 eiro, kas pamatojams ar akmeņplekšu zvejas īso periodu un zemo ienesīgumu nelielās nozvejas dēļ.
Tāpat pašvaldībām paredzēta iespēja samazināt maksu par attiecīgā zvejas rīka - zivju murda, tīkla un reņģu, brētliņu un salaku tīkla - limitu tiem komerczvejniekiem, kuru tīklus saplēsuši roņi. Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, šā gada pirmajā ceturksnī 15 gadījumos ir konstatēti roņu radītie tīklu bojājumi, četri murdu bojājumi, trīs reņģu tīklu bojājumi un viens stāvvada bojājums, kur attiecīgi zaudētas vairākas tonnas zivju. Vislielākie zaudējumi bieži tiek radīti mencu, salaku, taimiņu un vimbu nozvejai. Līdz ar to grozījumi nosaka, ka šādos gadījumos pašvaldība drīkstēs lemt par maksas samazināšanu zvejas rīku limitam, bet ne vairāk kā par 50% no noteiktās katra zvejas rīka vienības gada maksas.
Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".