Pēdējos gados no šīs slimības izteikti cieš bumbieres visā Latvijas teritorijā, taču šogad kaite bijusi īpaši agresīva. Tā izpaužas lapu bojājumos, uz tām strauji izveidojoties spilgtiem oranžsarkaniem plankumiem. Stipras infekcijas gadījumā plankumi parādās arī uz bumbieru augļiem, krasi samazinot ražas kvalitāti un palielinot zudumus.

Bumbieru lapām strauji samazinās asimilējošā virsma, augļi slikti piebriest, lapas priekšlaicīgi nobirst, atsevišķos gadījumos uz zariem veidojas brūces. Savukārt rudens pusē lapas apakšpusē izveidojas izaugumi, no kuriem izlido ecīdijsporas, inficējot kadiķus, kas ir šīs patogēnās sēnes otrs saimniekaugs.

Pilnam sēnes attīstības ciklam nepieciešami divi saimniekaugi - bumbieres un kadiķi. Visbiežāk tiek inficēti kazaku kadiķi, retāk Ķīnas un Virdžīnijas kadiķi, savukārt pret šo slimību izturīgāki ir parastie, klājeniskie un zvīņainie kadiķi.

Kā norāda VAAD, profilaksei pret bumbieru un kadiķu kaiti dārzs jāstāda nesabiezināts un regulāri jāveido vainagi, lai augiem pietiktu gaismas un gaisa. Tāpat jāizvēlas pēc iespējas izturīgākas šķirnes, jālieto sabalansēts mēslojums un optimālas mēslojuma devas. Vasarā jānolasa un jālikvidē inficētās bumbieru lapas un augļi, bet rudenī jāsavāc un jālikvidē visas nokritušās bumbieru lapas. Vislabāk, ja kadiķi bumbieru tuvumā neaug, bet, ja aug, tad pavasarī jāpārbauda to zari. Inficētie zari jāizgriež un jāiznīcina agri pavasarī - pirms sporu izlidošanas. Izgrieztos inficētos zarus nedrīkst atstāt kaudzē dārzā, jo inficēšanās process no tiem turpināsies.

Ja profilaktiskie pasākumi ir veikti, bet dārzs vēl tiek apdraudēts un pastāv risks lieliem ražas zudumiem, tikai tad var lemt par augu aizsardzības līdzekļu smidzinājumu. Tas ir jādara ļoti apdomīgi, obligāti izlasot un izpildot visas lietošanas instrukcijas prasības.

VAAD reģistrētos ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus bumbieru-kadiķu rūsas ierobežošanai var izsmidzināt uz bumbierēm pavasarī, norāda VAAD.