Astronomiskais rudens iestājās 22.septembrī plkst.17.21. Tas notika brīdī, kad Saules diska centrs šķērsoja debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi. Tā bija rudens ekvinokcija, savukārt Zemes dienvidu puslodē tad sākās pavasaris.
Šajā laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma, tieši tādēļ šo laiku mēdz dēvēt par vienādībām.
Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala - nevis centrs, - un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, tikai 25.septembrī Latvijā nakts kļuvusi garāka par dienu.
Nakts garums turpinās pieaugt līdz ziemas saulgriežiem, kas būs 21.decembrī. Pēc tam pakāpeniski palielināsies gaismas daudzums, līdz 2017.gada 18.martā diena atkal kļūs garāka par nakti.